Rojā nobalsojuši 44,08% vēlētāju, Mērsragā - 58,66%

Rojā ir 3609 balsstiesīgie vēlētāji, bet Mērsragā - 1500.

Kā ziņots, sestdien no rīta cilvēku aktivitāte Rojas un Mērsraga pašvaldību vēlēšanās bija neliela, bet dienas laikā tā pieauga.

Rojas pagastā darbojās četri vēlēšanu iecirkņi - tie ierīkoti Rojas Kultūras centrā, Kaltenes klubā, Melnsila "Varoņos" un Rudes klubā. Savukārt Mērsraga pagastā darbojās viens vēlēšanu iecirknis Mērsraga tautas nama telpās.

2009.gada pašvaldību vēlēšanās, kad Roja un Mērsrags bija kopā, Rojas Kultūras centra iecirknī reģistrēta 1341 derīga vēlēšanu aploksne, Rudē - 304, Kaltenē - 230, Melnsilā - 84, kopā Rojas pagastā - 1959. Savukārt Mērsragā pašvaldību vēlēšanās piedalījās 707 cilvēki.

Mērsraga novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Valentīna Renckulberga aģentūrai LETA atzina, ka vēlētāju aktivitāti šajās vēlēšanās negatīvi ietekmēja tas, ka daudzi iedzīvotāji devušies strādāt uz ārzemēm. No 1500 Mērsragā reģistrētajiem vēlētājiem tika cerēts uz 800 cilvēku atnākšanu pie vēlēšanu urnām.

Kā apstiprināja Renckulberga, vēlēšanas noritēja mierīgi, nekādi incidenti, pārkāpumi vai pārpratumi nav konstatēti.

Uz Rojas domi kandidēja 68 kandidāti no pieciem sarakstiem, bet uz Mērsraga domi - 33 kandidāti no trim sarakstiem.

Pašvaldību vēlēšanas notiek pašreizējā Rojas novada teritoriālajās vienībās - Rojas pagastā un Mērsraga pagastā.

Rojas novada domes un Mērsraga novada domes vēlēšanas Centrālā vēlēšanu komisija izsludināja 2010.gada 22.septembrī, pamatojoties uz 2010.gada 16.septembrī Saeimā pieņemto likumu "Par Rojas novada sadalīšanu un jaunizveidoto novadu darbības sākšanu".

Kā ziņots, vakar pie Mērsraga vēlēšanu iecirkņa sastaptie iedzīvotāji aģentūrai LETA Mērsraga atdalīšanos no Rojas novada novērtēja pozitīvi.

"Tā bija kļūda, ka Mērsrags un Roja vispār apvienojās," sacīja iedzīvotājs Jānis Dumbris. "Būs labāk," Jānim piekrita viņa māte Genoveva, kura bija atnākusi nobalsot pašvaldības vēlēšanās kopā ar dēlu.

Mērsraga un Rojas iedzīvotāji līdz šim dzīvojuši salīdzinoši savrupi. "Cik tad mēs braucam uz to Roju," sacīja Genoveva. Jānis gan piebilda, ka viņa bērni no Mērsraga brauc uz mūzikas skolu, kas atrodas Rojā.

Par to, ka Mērsraga lēmums atdalīties no Rojas ir pareizs, nešaubās arī studente Madlēna, kura pašlaik dzīvo un mācās Rīgā. "Visvairāk iegūs tie, kuri nodarbināti zvejniecībā. Viņiem būs visas kvotas, visi būs vienlīdzīgi, ne tā, kad mēs bijām kopā," skaidroja jauniete.

Viņai savu izvēli vēlēšanās izdarīt neesot bijis grūti. "Es uzreiz zināju, par ko balsot," sacīja Madlēna, taču piebilda, ka viņai tīkami kandidāti bijuši divos sarakstos. Līdz ar to vēl labāk būtu bijis, ja divi saraksti būtu "sakombinēti kopā".

"Sākumā visi ļoti protestēja pret to, ka mums jābūt kopā. Bet tagad, kad esam atdalījušies, visa tā aktivitāte ir noplakusi. Es nezinu, vai cilvēkiem tas tiešām ir tik svarīgi. Savējo viņi panāca, bet, kas būs tālāk, es nezinu," norādīja jauniete, komentējot Mērsraga iedzīvotāju pašreizējo noskaņojumu.

"Tādēļ, ka gribam saimniekot paši savā novadā," tā pensionēta skolotāja Inta Apse atbildēja uz jautājumu, kāpēc atbalsta Mērsraga patstāvību. "Tā Roja mūs tomēr mazliet ietekmēja."

Viņa stāstīja, ka dažiem vietējiem iedzīvotājiem ir vienalga, "arī man kā pensionārei, kāda tur atšķirība - ir kopā vai nav, man jau neko dižu nevajag". Savukārt strādājošajiem iedzīvotājiem, it īpaši tiem, kuri nodarbināti no budžeta finansētās institūcijās, Mērsraga patstāvība esot būtiska.

Savukārt Rojā sastaptā pensionāre Mārīte Leja, kura iepriekš dzīvojusi Sabilē, bet nu jau desmit gadus ir Rojas iedzīvotāja, aģentūrai LETA atzina, ka neizprot iemeslus, kāpēc Mērsrags vēlas atdalīties no Rojas novada. "Es domāju, ka nevajadzēja atdalīties. Cik es saprotu no tā, ko esmu lasījusi, viņi jūtas "apbižoti". Tiešām nezinu, kāpēc viņi vēlas atdalīties," sacīja Leja. Tomēr viņa uzskata, ka viņu personīgi Mērsraga atdalīšanās no Rojas nekādi neietekmēs.

Līdzšinējā Rojas novada domes darbu Leja vērtēt atturējās. "Man nav nekādas saskares ar domi. Man ir tik liela pensija, ka no pašvaldības nekas nav jālūdz," sacīja Leja.

LETA