Latvijai būs jāmaksā 50 000 eiro par palīdzības nesniegšanu kurlmēmam cilvēkam

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) Preses dienestā, 2005.gada 26.februāra vakarā Valdis Jasinskis, pēc kopīgas alkohola lietošanas kopā ar paziņām apmeklējis Balvu Amatniecības vidusskolā notiekošo diskotēku, kurā izcēlās kautiņš un Jasinskis nokrita uz skolas pakāpieniem, sasitot galvu pret asfaltu un zaudējot samaņu.

Uz notikuma vietu izsauktā Valsts policijas Balvu rajona policijas pārvaldes ekipāža nolēma Jasinski aizturēt, un, nesagaidot uz notikuma vietu izsaukto neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, Jasinskis tika aizvests uz Balvu rajona policijas pārvaldi. Pēc protokola noformēšanas Jasinskis tika ievietots atskurbtuvē.

Jasinska aizturēšanas laikā ar Balvu rajona policijas pārvaldi telefoniski sazinājās arī izsauktā neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, taču dežurējošie policisti noraidīja piedāvāto medicīnisko palīdzību. Jasinska veselības stāvoklis neuzlabojās arī līdz nākamās dienas rītam, tāpēc dežurējošie policisti nolēma paturēt viņu atskurbtuvē.

Tā kā Jasinska veselības stāvoklis turpināja pasliktināties, tad 2005.gada 27.februārī vēlā pēcpusdienā tika izsaukta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, kas viņu nekavējoties nogādāja Balvu slimnīcā, kur viņam tika noteikta diagnoze - saindēšanās ar alkoholu.

Neskatoties uz intensīvo ārstēšanu, Jasinska veselības stāvoklis turpināja pasliktināties un 2005.gada 28.februāra naktī Balvu slimnīcā viņš mira. Saskaņā ar tiesu medicīniskās ekspertīzes rezultātiem Jasinska nāves iemesls bija smaga galvaskausa trauma, kuru viņš guva, krītot no Balvu amatniecības vidusskolas kāpnēm.

Par policistu rīcību, aizturot Jasinski Balvu amatniecības vidusskolā un ievietojot viņu atskurbtuvē, nesniedzot medicīnisko palīdzību, Balvu rajona policijas pārvaldē tika veikta dienesta pārbaude, taču pārkāpumi policistu rīcībā netika konstatēti. Pārkāpumi netika konstatēti arī papildus pārbaudē, kas tika veikta Balvu rajona prokuratūras uzdevumā.

Par Jasinska pagrūšanas faktu Balvu rajona policijas pārvaldē tika sākts kriminālprocess, kas vēlāk tika izbeigts, jo netika konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Valsts policijas pieņemtie lēmumi par kriminālprocesa izbeigšanu tika vairākas reizes uzraudzības kārtībā atcelti Balvu rajona prokuratūrā, nosūtot lietas materiālus atpakaļ Valsts policijai papildu izmeklēšanai.

Visbeidzot - 2006.gada 1.novembrī Ģenerālprokuratūra izdalīja no kriminālprocesa materiālus par iespējamo bezdarbību, nosūtot tos izmeklēšanai Valsts policijas Iekšējās drošības birojam, kas 2007.gada 23.augustā izbeidza kriminālprocesu pret Balvu rajona policijas pārvaldes policistiem saistībā ar iespējamo bezdarbību.

Gan Balvu rajona prokuratūra, gan Latgales tiesu apgabala prokuratūra noraidīja Jasinska tēva sūdzības.

Jasinska tēvs iesniedza pieteikumu ECT, norādot, ka Balvu rajona policijas pārvaldes darbinieku bezdarbības rezultātā iestājās viņa dēla nāve. Viņš sūdzējās par to, ka valsts nav pildījusi pienākumu veikt efektīvu personas nāves apstākļu izmeklēšanu.

ECT šodien vienbalsīgi atzina, ka Latvija ir pieļāvusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijā noteikto tiesību uz dzīvību un pienākuma veikt efektīvu personas nāves apstākļu izmeklēšanu pārkāpumu.

ECT noraidīja valdības argumentu, ka iesniedzējs nebija izsmēlis viņam pieejamos iekšējos tiesību aizsardzības līdzekļus, proti, vērsies ar pieteikumu administratīvajā tiesā, prasot kaitējuma atlīdzību saskaņā ar "Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu".

ECT neapšaubīja administratīvo tiesu spēju veikt neatkarīgu izmeklēšanu, kas varētu vainagoties ar pienācīgas kompensācijas izmaksu, tomēr atzīmēja, ka administratīvās tiesas, konstatējot pārkāpumus valsts pārvaldes iestāžu rīcībā, nav tiesīgas saukt vainīgās personas pie atbildības, kas ir viens no konvencijā un ECT judikatūrā noteiktajiem efektīvas izmeklēšanas stūrakmeņiem.

ECT uzskatīja, ka iesniedzējs, vēršoties prokuratūras iestādēs ar sūdzībām par Balvu rajona policijas pārvaldes pieņemtajiem kriminālprocesuālajiem lēmumiem, bija izpildījis Konvencijas 35.panta 1.punktā paredzētos procesuālos nosacījumus sūdzības pieņemšanai izskatīšanai pēc būtības.

Kā norāda ĀM, trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas pusēm ir tiesības lūgt, lai lieta tiktu nodota izskatīšanai ECT Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā.

Šādā gadījumā lūgumu vispirms izskatīs piecu ECT Lielās palātas tiesnešu kolēģijā, kas lems par to, vai lieta skar būtiskus konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus, vai arī tā skar svarīgu jautājumu, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu ECT Lielajā palātā.

Kolēģija var pieņemt lietu izskatīšanai ECT Lielajā palātā vai arī to noraidīt, atzīmē ĀM.

LETA