Lembergs asi kritizē Kampara bezatbildību un vienaldzību pret iedzīvotājiem

­

"Tas, ka pie šiem apstākļiem tikai vakar atbildīgais ministrs Kampara kungs apmeklēja un iepazinās uz vietas ar situāciju dabas katastrofas skartajos rajonos - pēc manām domām, tā ir neapšaubāma dabas katastrofa -, tas norāda uz tradicionālu bezatbildību un vienaldzību pret vismaz 100 000 Latvijas iedzīvotāju likteni, dzīvību un veselību," šodien preses konferencē sacīja Lembergs.

Ventspils mērs uzsver, ka ilglaicīgs elektroenerģijas padeves pārrāvums ir nopietna sociāla un ražošanas problēma.

Ventspils mērs atgādināja 2005.gada janvāra notikumus, kad liela daļa Kurzemes, tostarp Ventspils, pēc spēcīgas vētras uz ilgāku laiku palika bez elektrības.

"Problēmas sākās naktī uz sestdienu, lielākās problēmas bija naktī uz svētdienu, bet ārkārtas komisija tā laika ekonomikas ministra [Krišjāņa] Kariņa vadībā sanāca uz sēdi tikai pirmdienā, - tad, kad elektroenerģijas padeve bija atjaunota. Tātad nevis sāk novērtēt situāciju un pieņemt mērus tad, kad problēma ir radusies, bet mierīgi atpūšas, pavada savas brīvdienas," sacīja Ventspils mērs.

Pēc Lemberga domām, problēma ir tajā, ka bieži vien valdība, atbildīgie ministri "spriež pēc tā, kā tā ziema izskatās Rīgā, Jēkaba vai Brīvības ielā. Tur tā izskatās stipri savādāk. Ja pēc tā spriež par situāciju valstī, tad vispār jāmaina darbs, pēc manām domām. Es to vērtēju kā ļoti, ļoti lielu bezatbildību."

Ventspils mērs arī pauda uzskatu, ka "Latvenergo" rīcībā neesot pietiekami tehnikas un cilvēku resursu, lai īsā laikā likvidētu dabas katastrofu sekas. Taču valstī kopumā šādu resursu jaudas esot pietiekami, tāpēc nepieciešams mobilizēt cilvēku un tehnikas resursus pēc iepriekš izstrādāta plāna, sadalot atbildības iecirkņus sadarbības partneriem.

"Latvijā ir pietiekami daudz energobūves kompāniju, tām ir arī sava tehnika. Latvijā ir pietiekami daudz meža ciršanas kompāniju, arī individuālo ir pietiekami daudz, kas ar lielu prieku metīsies darbā, lai labi nopelnītu. Katastrofas seku likvidēšana vienmēr ir labs bizness. Viņi strādās 24 stundas diennaktī. Tā nav nekāda problēma. Problēma ir tikai organizatoriska," uzskata Lembergs.

Ja Latvijā tomēr pietrūktu resursu, pastāv iespēja pieaicināt šo darbu veikšanai palīgus no kaimiņvalstīm - Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas. "Visur tur ir cilvēki, ir tehnika, ir profesionalitāte," piebilda Lembergs. Ja šie darbi jāpaveic tikai "Latvenergo" pašu spēkiem, var izrādīties, ka tos nepagūs paveikt, iekams nokusīs sniegs, pieļāva Lembergs.

Ventspils mērs pastāstīja, ka pēc 2005.gada janvāra vētras viņš personīgi uzrakstījis vēstuli toreizējam ekonomikas ministram, norādot uz virkni ļoti būtisku problēmu, kas saistītas ar energoapgādes problēmām dabas katastrofu gadījumā. Vēstulē viņš paudis, ka jābūt izstrādātam krīzes pārvarēšanas plānam un brīvprātīgas resursu mobilizācijas plānam. Tāpat viņš vēstulē paudis, ka drošības joslas starp elektrolīnijām un mežu nav pietiekami platas, ka jābūt speciāliem noteikumiem par elektrolīniju kopšanu, kā arī atbrīvošanu no kritušajiem kokiem krīzes gadījumā. "Diemžēl orkāns pagāja un mūsu mīļotā valdība aizmiga līdz nākamajam vai nu orkānam vai, kā tagad, apledojumam un sniegam," sacīja Lembergs.

Vienlaikus Ventspils mērs pauda uzskatu, ka saistībā ar elektroapgādes problēmām Latvijas austrumos ārkārtas stāvoklis valstī nav jāizsludina, taču vajag mobilizēties organizatoriski un saimnieciski.

"Mūsu nespēja organizēties šādā krīzes brīdī, protams, raksturo mūsu valsts pārvaldes mazspēju un, es teikšu, arī nekompetenci," rezumēja Lembergs.

Kā ziņots, trešdienas rītā laikapstākļu radīto elektrolīniju bojājumu dēļ elektroenerģijas piegāde traucēta vai elektrības nav aptuveni 18 000 mājsaimniecību.

Turklāt nokrišņi šorīt radījuši problēmas ar elektrības piegādi vēl aptuveni 1500 mājsaimniecībām, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja AS "Latvenergo" Ārējo sakaru departamenta vadītājs Andris Siksnis.

Siksnis stāstīja, ka šorīt īslaicīgas elektrības piegādes problēmas bijušas arī ārpus Latgales.

­