Izgāšanās. Kristovskis ārlietu ministra amatā ne ar ko nav izcēlies
Īsajā laikā, ko pavadījis ārlietu ministra amatā, Ģirts Valdis Kristovskis paspējis izcelties vairākkārt un ne pašā labākajā veidā. Politologu domas dalās, tomēr par vienu viņi ir vienisprātis — Kristovskis amatu neatstās.
Viņa „kontā” ir gan neveiksmīga sarakste, gan palikšana mājās, kamēr prezidents ar plašu delegāciju dodas pirmajā valsts vizītē uz Krieviju.
Ierindas biedru izslēdz no partijas, līderis noturas
Vispirms Kristovskim bija jātaisnojas par e–pasta saraksti — šoruden atklātībā nokļuva 2009. gada 14. oktobrī ASV latviešu ārsta Aivara Sluča rakstīta vēstule Kristovskim.
Slucis ieteica latviešu politiķiem būt „daudz, daudz radikālākiem un drosmīgākiem cīņā par latvisku Latviju”, pārskatīt „visas pēc 1991. gada izsniegtās pilsonības ar domu lielāko daļu no tām atņemt”, atzina, ka Latvijā viņš nevarētu ārstēt krievus vienlīdzīgi latviešiem.
Kristovskis atbildi iesāka ar: „Piekrītu tavam redzējumam un vērtējumam.” Pat Pilsoniskā savienība izšķīrās par „nepieņemamiem uzskatiem” izslēgt no partijas savu ziedotāju Sluci. Kristovski piekrišana šiem uzskatiem neskāra „par mata tiesu”, Saeimas balsojumā pret Kristovska demisiju bija 51 deputāts.
Drīz pēc Kristovska stāšanās amatā Sudānā nolaupīja trīs Latvijas helikoptera pilotus, kas tur strādāja ANO Pārtikas programmā. Decembrī ārlietu resors paziņoja, ka notikusi veiksmīga ķīlnieku atbrīvošanas operācija, bet ātri vien izskanēja cita, joprojām neapgāzta versija — piloti, saprotot, ka jāpaļaujas tikai uz sevi, brīvībā izlauzušies paši. Kristovskis uz to publiski izteicies: „Es nesaprotu, par ko jūs runājat.”
Uz Maskavu dodas pat Cēsu mērs, bet ne Kristovskis
Decembrī vizītē uz Maskavu devās Valsts prezidents Valdis Zatlers, kopumā delegācijā bija 190 cilvēku, valdību pārstāvēja vides, satiksmes, ekonomikas, iekšlietu ministri, bija arī Rīgas, Cēsu, Liepājas, Jelgavas, Jēkabpils mēri, bet ārlietu ministrs — palika Rīgā.
Kristovskis pauda, ka tikai no žurnālistiem pirmo reizi dzirdējis, ka Krievija neoficiāli esot lūgusi, lai viņš nepiedalās Zatlera vizītē. Oficiāli neko tādu, protams, neviens neapstiprina, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs apgalvoja, ka „saskaņā ar mūsu praksi ārlietu ministrs gandrīz nekad nepavada Valsts prezidentu vizītēs un to parasti dara Ārlietu ministrijas valsts sekretārs”.
Ījabs: Kristovskis pret Krieviju ietur stingro līniju
Portāls kasjauns.lv lūdza Kristovska darbību komentēt politologiem. Ivars Ījabs uzskata, ka vēl ir par agru stingri vērtēt Kristovski, kaut vai atceroties par 100 dienu principu. „Viņš ir cilvēks ar savu specifiku, ar savu pieredzi politikā. Viena no lietām, kas saistās ar viņa politisko profilu, ir tas, ka Eiropā Kristovskis ir pazīstams kā stingrās līnijas piekritējs attiecībās ar Krieviju. Ja ir runa par attiecību uzlabošanu ar Krieviju, viņš nav labākais kandidāts,” teic Ījabs.
Pēc politologa domām, tieši Kristovska nostāja arī bija īstais iemesls, kāpēc viņš nedevās vizītē uz Maskavu, un nevis kas cits. Ārlietu ministra postenis atšķiras no citiem valdības pārstāvju uzdevumiem, „tas ir diplomāts šā vārda vispārākajā nozīmē”, atšķirīgs arī no vienkārša Eiroparlamenta deputāta amata, kuru Kristovskis ieņēma agrāk, atgādina Ījabs.
Sakasījies ar daudziem
Ījabs gan nevēlas Kristovski kritizēt tik asi kā to dara eirodeputāts Ivars Godmanis (LPP/LC) vai politologs Filips Rajevskis. Turklāt Kristovskis pats jau nu amatu nepametīšot. „Viņš vada Pilsonisko pilsonību, visietekmīgāko partiju „Vienotībā”,” uzsver politologs.
Kristovskim līdztekus „komunikāciju problēmai” ir vēl viena liksta. „Viņam ir ļoti maz draugu Latvijas politikā, sakasījies ar daudziem — ar Lembergu, ar „Saskaņas centru”, arī „Vienotībā” ne visi ir sajūsmā par Kristovski. Domāju, lai arī pats to, būdams ambiciozs, neatzīs, viņš apzinās, ka sākums nav bijis diez ko labs. Viņam stāv priekšā grūti laiki, kad varēs pierādīt, uz ko ir spējīgs. Ja man jādod padoms — vairāk jāieklausās savos Ārlietu ministrijas darbiniekos,” piebilst Ījābs.
Politologs: kā ārlietu ministrs ne ar ko nav izcēlies
Politologs Filips Rajevskis savā vērtējumā ir strikts — kā ārlietu ministrs Kristovskis ne ar ko nav izcēlies. „Viņš nav nosaucis savu dienaskārtību, kas ir tas svarīgais ārpolitikā,” saka Rajevskis.
Iepriekšējie ārlietu ministri vienmēr izvirzījuši kādu būtisku jautājumu, piemēram, Alvis Ronis bijis gatavs ar Zviedriju runāt par banku krīzi, lai saprastu, kāpēc tā notika, kurš ir vainīgs, kā to nākotnē nepieļaut. Artim Pabrikam aktuāls bijis robežlīgums ar Krieviju, bet Kristovska gadījumā „nav īsti saprotams, kādus uzdevumus viņš izvirzījis”. Pat 2015. gadā paredzētās Eiropas Savienības prezidentūras jautājumi esot uzticēti Pabrikam, lai arī viņš ir aizsardzības ministrs.
Kristovska publiskās izpausmes Sudānā nolaupīto pilotu lietā Rajevskis raksturo kā ļoti nekonsekventas. „Vispirms paziņoja, ka Latvija izpirkuma naudu nemaksā. Es nesaku, ka tas ir labi vai slikti, bet ir lietas, par kurām skaļi nerunā,” — tā Rajevskis. Viņš cer, ka ministram bija pilnīga informācija, kā lidotāji izkļuva brīvībā, tomēr izbrīnu radījuši izteikumi, cik ļoti „ministrija piepūlējusies”, pirms tam atzīstot, ka paļaujas uz ANO.
Viens ir skaidrs — Kristovskis ministra amatu neatstās. „Viņš ir ieņēmis amatu, kas krīzes laikā labi kalpo imidžam. Un izskatās, ka ir lieli mērķi būt daudz augstāk,” vērtē Rajevskis.
