Kā dziednieks Bebru Mārtiņš izmantoja nepilngadīgās?

„Dziednieks” ne tikai seksuāli pakļāvis meitenes un sievietes, viņas iepriekš sadzirdot ar kādu hipnotizējošu vai narkotisku vielu, bet arī savas mājas pagrabā uzglabājis pamatīgu ieroču arsenālu. Savukārt cietušos un viņu radiniekus viņš no sūdzēšanās tiesībsargājošās institūcijās centās atrunāt, iebiedējot, ka viņš kā melnais jeb ļaunais burvis sūdzmaņiem varot uzlikt lāstu.

Raganas „dziednieks” meitenēm liek izģērbties

Pirms pāris gadiem dziednieks Mārtiņš Rode jeb „bebru Mārtiņš” vēl varēja lepoties ar labu slavu. Viņš bija pazīstams kā dziednieks, kurš mēģināja onkoloģiskās slimības ārstēt ar bebru taukiem.

Tomēr 2009. gada septembrī viņu arestēja par seksuālu vardarbību. Par dziednieka izdarībām policijai sūdzējās kādas 14 gadīgas siguldietes Agijas māte Irēna (vārdi mainīti). Agija, kura devās it kā piepalīdzēt Bebru Mārtiņam uz Raganu Krimuldas novadā mājas darbos, tika izvarota. Viņš licis meitenei izģērbties, fotografējis viņas dzimumorgānus, gan arī astoņas vai deviņas reizes viņu seksuāli izmantojis. Par katru „reizi” Bebru Māriņš Agija esot samaksājis ap 20 latu.

Jāteic, ka aresta brīdī Bebru Mārtiņa dzīvesvietās arī tika atrasts lērums sieviešu dzimumorgānu un dzimumaktu fotogrāfijas.

„Es gribēju kliegt, bet nevarēju, jo balss bija aizsmakusi...”

Pagājušā gada decembra beigās Rīgas apgabaltiesa izskatīja 67 gadus vecā Mārtiņa Rodes lietu un viņam piesprieda divarpus gadus cietumsodu. Agijas māte ar tiesas spriedumu nav apmierināta un grasās to pārsūdzēt. Pedofili ir pelnījuši bargāku sodu, teic cietušās māte.

Pati no dziednieka cietusī meitene „Rīgas Apriņķa Avīzei” stāsta:

„Ar autostopiem aizbraucu pie Rodes, un viņš mani iesauca pelēkajā blakus ēkā pie mājas. Mēs iegājām istabā pirmajā stāvā. Istabā pretī durvīm bija dīvāns, uz palodzes atradās dažādas eļļas pudelītes, gēli un salvetes. Uz plauktiņa noliku savu mobilo telefonu, kā viņš lika. Pie sienas atradās kušete kā slimnīcā. Vispirms Rode man iedeva padzerties, teica, ka tas ir dzīvais ūdens, lai es justos mundrāka. Es izdzēru divas plastmasas glāzītes. Ūdens bija ar citronu piegaršu. Drīz es sajutos ļengani un apsēdos uz kušetes. Viņš man jautāja, vai es zinu, kas ir gribumzāles un vai man tās nevajag. Es pateicu, ka nevajag, bet viņš teica, ka tās ir ļoti noderīgas. Kad biju apsēdusies uz kušetes, Rode pienāca man klāt, nobučoja mani un apguldīja uz kušetes.

Es gribēju kliegt, bet nevarēju, jo balss bija aizsmakusi. Rode man novilka gan džinsu bikses, gan apakšbiksītes, un tad līdz zemei nolaida savas bikses. (..) Man sāka stipri sāpēt, un es teicu Mārtiņam, lai beidz, jo man sāp. Sākumā Mārtiņš kustējās lēnām, bet tad kļuva uzbudināts, kustējās ātrāk un uz maniem lūgumiem pārtraukt tikai nomurmināja – jā, jā.”

Par 2009. gada vasarā pārdzīvotā sekām Agija saka: „Sākumā nevarēju naktīs mierīgi gulēt, bieži pamodos kliegdama un galīgi slapja, bet tagad ir labāk, vienīgi baiļu izjūta gan ir nepārtraukti.”

Bebru Mārtiņš – astrālās fantāzijas sapnis

Pats vaininieks Rode 2010. gada 5. maijā paskaidrojumā Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai raksta:

„Neesmu es ne balts, ne pūkains, bet neesmu arī tik melns, kā mani mālē. Esmu tikai cilvēks. Sākumā es tiešām ticēju, ka atvērsies durvis un man pateiks – ej, šis pārpratums ir beidzies! Kļūdījos es, palaižot vaļā tai meitenei spējas ieiet astrālajā pasaulē un piedzīvot visas savas fantāzijas. Katrs pats izvēlas to, ko vēlas astrālajā pasaulē ieraudzīt. Jūs varat pabūt Parīzē vai pastaigāties Londonā, varat būt kopā ar savu mīļoto un piepildīt visas iespējamās fantāzijas. Un jāsaka, ka grūti šīs fantāzijas atšķirt no īstenības. Un es neuzskatu par savu vainu to, ka es kādai esmu bijis viņas fantāziju vērts. Par to varētu pasmieties, ja šo fantāziju sekas nebūtu tik briesmīgas man.”

Ir zināms, ka Agija nebija vienīgā, kura tika seksuāli izmantota. To ir pārdzīvojušas gan citas meitenes, gan arī sievietes brieduma gados, gan arī sirmgalves. Runā, ka viena ir bijusi pat 82 gadus veca.

Tomēr sievietes ne policijai, ne radiniekiem neesot sūdzējušās. Rode esot teicis, kā pārvalda melnās maģijas rituālus un viņš kā melnais burvis varot uzlikt lāstu gan viņām pašām, gan viņu ģimenēm, ja tās par „dziednieku” sākšot sūdzēties.

Jāteic, ka Mārtiņš Rode ir arī visnotaļ kareivīgs. Pirms vairākiem gadiem viņš bija zemessargs un kopš tā laika savās mājas savācis pamatīgu munīcijas krājumu – bises, trotilu, arbalets. Tā kā viņu tiesāja ne tikai par seksuālu vardarbību, bet arī par nelikumīgu ieroču glabāšanu.

„Nelietis, viltīgs, neķītrs, zemisks...”

„Rīgas Apriņķa Avīzē” ir publicēta Agijas mātes vēstule sabiedrībai „Viņš meitenes salīdzināja ar tauriņiem”. Lūk, tās teksts:

„Kas ir dziednieks? Cilvēks, kas ar savām dziedināšanas metodēm izdziedina slimos, kam nespēj palīdzēt mūsdienu medicīna. Tā vajadzētu būt. Bet šoreiz es gribu pastāstīt jums par pseidodziednieku, nelieti, viltīgu un neķītru, zemisku melnās maģijas hipnotizētāju. Viņa vārds ir Mārtiņš Rode.

Cilvēks bez sirdsapziņas. Viņam ir dziednieka spējas, bet ļoti liela negatīva enerģija. Viņš var pilnībā nohipnotizēt cilvēku, pēc tam ar nohipnotizēto darot, ko vien grib. Un viņš darīja arī. Tikai – ne jau ar pieaugušajiem. Šim nolūkam viņš izvēlējās nepilngadīgas meitenītes. Nohipnotizēt un pēc tam visneķītrākajā veidā izmantot savu perverso tieksmju apmierināšanai. Vecums ir tikai viņa ārējā čaula. Pirms savām izdarībām iemet mutē pa tabletei, un spēka vairāk nekā dažam labam divdesmitgadīgam. Bērniem piedāvā tējiņu un alkoholu, intīmā gēla burciņa un salvetes vienmēr pa tvērienam, un pēc mīlas priekiem, kas viņa izpratnē ir izdevušies, atmet pa latam. Un neaizmirst piedraudēt, sak’, es esmu melnais mags, uzlikšu lāstu un noburšu jūsu ģimenes, tā ka turiet muti.

Bet ne jau „bebru” Mārtiņš ar jaunām vien aizrāvās. Nesmādēja ne vien piecdesmitgadnieces, bet arī 82 gadus vecās. Viņam taču kā slavenam bebru tauku speciālistam visāds sortiments pieejams. Un kur nu vēl iespaidīgais ieroču arsenāls. Ar tādu bruņojumu pat 4. pasaules karu varētu pārdzīvot. Bet tas jau tikai bijis domāts bebru šaušanai. Paldies Dievam, ka tagad dzīvnieciņi var kādu laiku dzīvot droši ar visiem saviem taukiem.

Tiesa pret „bebru” Mārtiņu beigusies. Pasēdēs divus gadiņus, iznāks ārā, mainīs dzīvesvietu, un... viss pa vecam. Šī nolādētā melnā maga dēļ salauztas daudzas dzīves. Ar uz mūžu paliekošām traumām izpostītas daudzas bērnības. Cik ilgi vēl mūsu valsts nepieņems atbilstošu Krimināllikuma pantu pret šādiem „mārtiņiem”, „siera meistariem”, „mācītājiem”, „horeogrāfiem” un vēl daudziem citiem, kuri vēl pagaidām nav iekrituši?

Kas mums, mātēm, jādara, lai šie perversie nelieši saņemtu pelnīto sodu? Es laikam zinu. Ir jāatceras viņu atbrīvošanas datums, jāaizbrauc pretim uz cietumu un pie vārtiem jāsagaida. Ai, kā būs, par ko parunāt!

Bet, pavisam nopietni, ir beigusies tikai pirmā tiesas sēde. Ir nolasīts tikai pirmais spriedums. Mēs vēl tiksimies Augstākajā tiesā. Spriedums tiks pārsūdzēts.

Sargāsim savus bērnus no „mārtiņiem” un citiem meistariem. Sāksim viņus sargāt jau no bērnudārza vecuma. Rodes dzīvesbiedre, kura kopā ar šo monstru ir nodzīvojusi 20 gadu, neko nav zinājusi par sava vīra izdarībām. Es nevaru pierādīt pretējo, tas nu lai paliek uz viņas sirdsapziņas, protams, ja viņai vēl tāda ir.

Lai attaisnotu savu bezgodīgo rīcību, viņš gatavs sevi pielīdzināt Tibetas lamām. Viņš nožēlo, ka ievadījis meitenes astrālajā pasaulē, kur viņas varot brīvi klejot pa Londonu, Ameriku, Brazīliju. Kā cilvēks it kā ar maģistra grādu var tik šausmīgi melot? Viņš piesauc par lieciniekiem savus skolniekus, bet neviens no tiem tā arī neapliecina viņa vārdu patiesumu. Viņš runā par savu iepriekšējo dzīvi, kur it kā bijis vergu zēns, kuru seksuāli izmantojis saimnieks. Saimnieku viņš esot nodūris ar mēslu dakšām, bet kūdītājs palicis dzīvs. Tiesas zālē viņš atpazina mani šī tēla personā un nožēlo, ka nav izdarījis to pašu, ko ar savu saimnieku. Var jau būt, ka šī nelieša pasaciņām kāds tic, bet tādā gadījumā žēl, ka mūsu kriminālkodekss nesoda par iepriekšējā dzīvē pastrādātiem noziegumiem.

Rodes sakari ir plaši. Caur maniem radiem ārzemēs 2009. gadā viņa paziņas lika man atsaukt tiesas procesu, citādi slikti beigšoties. 2010. gada septembrī ar interneta palīdzību manam znotam, kurš arī nedzīvo Latvijā, lika man apskaidrot prātu, lai nebāžu degunu tiesā. Arī meitai bija draudi internetā. Ja jau draud, tātad ir bail. Tikai ne man. Esmu izgājusi cauri tādai ellei, ka tagad neapstāšos nekādu draudu priekšā. Nekas vēl nav beidzies.

Rodes istabā uz aizkariem joprojām lidinās priecīgi tauriņi (viņš ar tiem salīdzināja meitenes), bet pie durvīm dvielis ar vilka, kam atplesta rīkle, attēlu (sevi viņš salīdzināja ar vilku), gaida pārrodamies savu saimnieku. Vai pārnāks?”

Elmārs Barkāns/ Foto: "Rīgas Apriņķa avīze"