Plūdus gaidīja uz zemes. Tie nāca no griestiem

­

Piloši griesti, spainis istabas kaktā, slapji pleķi uz sienām, kas izplešas, atlīmējušās tapetes, mitrs gaiss un nepatīkama smaka jau vairākas dienas bojā daudzu iedzīvotāju noskaņojumu. Turklāt neko izdarīt nevar, atliek vien zvanīt namu apsaimniekotājam un gaidīt, kad sniegs nokusīs.

Daudz labāka situācija nav māju pagalmos, kur neizvestais, kūstošais sniegs pārvēršas netīrās peļķēs dīķa lielumā. Atkritumi nav izvesti, jo dziļais sniegs traucējis izbraukt atkritumu vedējiem. Skats nav no patīkamajiem un arī kājas slapjas.

„Tās ir vecas problēmas, par ko pārvaldnieki runājuši jau sen un daudz. Tur, kur bēniņu pārsegumi ir nosiltināti, šādas problēmas neparādās,” skaidro Latvijas namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Ģirts Beikmanis.  Siltums no dzīvokļiem kausē sniega apakšējo kārtu, kas izveido tādu kā dīķi, bet virspusē ir ledus. Ūdens meklē ceļu, kur aiztecēt un nopludina dzīvokļus. Uz šīfera jumtiem ūdens sakrājas starp sloksnēm. Savukārt tīrot, tiek bojāts jumta pārklājs. Izeja ir viena – ieguldīt naudu un sakārtot īpašumu. Ģ.Beikmanis stāsta, ka daļa iedzīvotāju ir pārskaitušies par to, ka apsaimniekotājs tīra jumtus, jo par to būs jāmaksā. Lielākoties pensionāri, kas pārvietojas kājām, atsakās maksāt par pagalma un ceļa iztīrīšanu, jo viņiem neesot vajadzības pie mājām novietot automašīnu, viņi varot izbrist arī pa taciņu. Sakot: ja biezajiem vajag, lai arī maksā, bet nelaime tāda, ka atkritumu vedēju lielās automašīnas pa taciņu izbrist nevar. Savukārt atkritumu apsaimniekotāji zvana pašvaldības policijai un saka, ka nevar izbraukt. Policija uzliek sodu namu apsaimniekotājam par netīrītu sniegu, lai gan izbraukt varbūt nevarēja caur blakus teritoriju. Vārdu sakot, absurda teātris. Varētu pasmieties, ja vien nebūtu katru dienu jābrien pa netīru sniega šļuru un jāskatās uz atkritumiem, ko vējš un kaķi iznēsājuši pa visu pagalmu. Ģ.Beikamnis uzskata, ka viena no galvenajām problēmām ir tas, ka cilvēki nespēj normāli komunicēt un vienoties par elementārām lietām.

Slapjdraņķis istabā un aiz loga

SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” galvenais inženieris Edmunds Vīksniņš atzīst, ka situācija izveidojusies ļoti nepatīkama. Vislielākās problēmas sagādājot divslīpju skārda un šīfera jumti, kur bēniņu pārsegums ir nolietojies un laiž cauri siltumu. Bēniņos siltais gaiss kausē sniegu, kas aiztek līdz teknei, kas savukārt aizsalst un ūdens kāpjas atpakaļ, spraucoties pa šķirbām dzīvokļos. Vistraģiskāk esot Āgenskalna priedēs, Grīvas masīvā un Bolderājā. Apsaimniekotāja 12 brigādes strādājot dienu un nakti, izveidotā darba grupa apseko bēniņus, kur mēra temperatūru, lai konstatētu un novērstu galvenos tecēšanas cēloņus. E.Vīksniņš stāsta, ka alpīnisti tīra jumtus, dauza nost lāstekas, tomēr, ja netiks novērsti applūšanas cēloņi, nākošais uzsnigušais sniegs radīs tās pašas problēmas. E.Vīksniņš cer, ka iedzīvotāju maciņiem tas neko daudz nenozīmēs, jo nauda tiek ņemta no tāmes pozīcijas neparedzētām situācijām. „Ja mājai nebūs uzkrājumu vai darbi izmaksās ļoti dārgi, iedzīvotājiem būs jāpiemaksā, bet pagaidām šķiet, ka tāpat tiksim cauri.”

Ilgas kundzes piektā stāva dzīvoklī Āgenskalnā griesti un sienas ir noplūduši. Mazais pleķītis pie griestiem pārvērties pilošā peļķē. Kundze mazajā istabiņā pārbīdījusi mēbeles, baiļojoties, ka ūdens sabojās televizoru. Nākoties samierināties ar piloša ūdens skaņām. Viņa uztraucas, ka griesti var neizturēt un iebrukt. Arī kaimiņu dzīvokļos parādījušās sūces. Savukārt pa logu paveras skats uz netīta sniega kalniem un netīrumiem.

Meklējam garāko lāsteku

Kā tecēja, tā tecēs

A/s „Rīgas namu apsaimniekotāja” pārstāvis saka, ka ilgstošā snigšana un atkusnis ir kā lakmusa papīriņš, kas uzrāda visas māju problēmas. Bez pilošiem griestiem, otra nepatīkamākā problēma esot neizvestie atkritumi, kas izmētāti, kur pagadās, un neizvestie sniega kalni, kas nu pārvēršas upēs. Ilgāk viņš runāt nevar, jo darba pilnas rokas.

„Telefons zvana nepārtraukti,” saka SIA „Rīgas centra apsaimniekotājs” despečers. Viņš saka, ka ir mājas, kur jumtus, ar lauzni dauzot sniegu, sabojājuši sniega tīrītāji. „Simtlatnieki tikai dauza jumtu, viņiem vienalga, ka tikai ātrāk sniegu notīrīt, pēc tam kaut vai plūdi. Daudzās mājās bēniņos ir nepareizi ieklāta siltuma izolācija. Noplēš nauda, garantija ir gads, bet, kas notiek pēc tam, visiem ir vienalga. Pie mums neviens par gala produktu neatbild,” stāsta dispečers. Viņš zina teikt, ka tiem, kuriem jumts tek šobrīd, tas tecējis arī pērn un jau tagad var teikt; ja jumts netiks salabots, tecēs arī nākošgad. Neviens neko līdz galam neizdara, tikai pielabo, kaut ko saķimerē un nopietni sāk domāt tikai tad, kad jumts iebrūk vai istabā jau ūdens ir līdz ceļiem. „Ja ūdens mutē nesmeļas, neko nedara,” saka dispečers.

Ūdens istabā nav briesmīgākais pārbaudījums

Katastrofu medicīnas centra vadītājs Mārtiņš Šics saka, ka peļķes dzīvokļos nav tas briesmīgākais, kas mūs var piemeklēt. Viņu vairāk uztrauc milzu lāstekas un desmitiem, pat simtiem kilogramu smagās sniega lavīnas, kas gāžas no jumtiem. „Šoziem izveidojās unikāla situācija. Virs biezās sniega segas uzlija lietus, sasala un izveidoja ledus skavu, ko nebija iespējams notīrīt. Sniegs ir kā spilvens, kas apakšā kūst un veidojas milzīgas lāstekas. Par laimi cilvēki ir bijuši uzmanīgi. Problēma ir tā, ka uz jumtiem tiek uzdzīti visi, ko vien var pierunāt uzkāpt. Cilvēki neprotot strādāt augstumā guva traumas. Unikālais ir arī tas, ka dzīve uz kādu laiku mainījās dēļ elektroapgādes traucējumiem. Tomēr esmu runājis ar veciem vīriem no Latgales un viņi teikuši: nekas briesmīgs, kartupeļi, putraimi un maize ir, kurinām plīti un dzīvojam. Ziema nāk ar savām īpatnībām un cilvēkiem, kuri ir izvēlējušies dzīvot nomaļās lauku sētās, jārēķinās ar šo izdzīvošanas grūtību un vientulības klātbūtni. Valsts nevar garantēt komfortu tiem, kas izvēlējušies dzīvot vietās ar paaugstinātu bīstamību. Tur ir savi plusi un mīnusi, kas kompensē viens otru. Pat bagātajā Zviedrijā, ar sniegu un vientulību netiek galā.”

:

­