Pērn Īrijā ar citu valstu pilsoņiem apprecējušās vairāk nekā 200 Latvijas sieviešu
Pagājušajā gadā Latvijas pilsones Īrijā noslēgušas laulības ar 143 Pakistānas, 37 Indijas, 17 Bangladešas un 11 Nigērijas pilsoņiem.
To šodien notikušajā nevalstiskās organizācijas "Patvērums "Drošā māja"" rīkotajā preses konferencē par cilvēku tirdzniecības un fiktīvo laulību apkarošanu pastāstīja Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārā departamenta Konsulārās palīdzības nodaļas trešā sekretāre Santa Dālmane.
Tādējādi, salīdzinot ar 2009. gada statistiku, šādu Īrijā noslēgtu laulību skaits starp Latvijas pilsonēm un minēto trešo valstu pilsoņiem pērn ir samazinājies. 2009. gadā Latvijas pilsones Īrijā bija noslēgušas 257 laulības ar Pakistānas, 80 ar Indijas un 20 ar Bangladešas pilsoņiem, turklāt vēl vairākas laulības tika slēgtas ar Nigērijas, Afganistānas, Ēģiptes, Irākas, Sīrijas un citu valstu pilsoņiem, liecina ĀM sniegtā informācija.
Noslēgto laulību skaita samazinājums varētu būt skaidrojams ar to, ka pēc Latvijas ĀM ierosinājuma Īrijas kompetentās iestādes 2010. gada otrajā pusē ieviesa papildu birokrātiskos šķēršļus šādām precībām, proti, tagad no laulāties gribētājiem tiek pieprasītas izziņas par viņu ģimenes stāvokli, notiek dzimšanas apliecību legalizācija u. tml., skaidroja Dālmane.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors un cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas nacionālais koordinators Dimitrijs Trofimovs, to, cik liela daļa potenciālo līgavu apzinās, ka patiesais precēšanās nolūks ar trešo valstu pilsoņiem ir fiktīvas laulības, var tikai minēt. Precīzas statistikas nav. Tomēr no Dālmanes teiktā jaušams, ka vairākas Latvijas pilsones nav rēķinājušās ar to, ka pēc laulības noslēgšanas viņu dzīve kļūs pavisam citāda.
"No vēstniecībām esam saņēmuši informāciju, ka pagājušajā gadā visbiežāk palīdzība bijusi nepieciešama gadījumos, kad pēc fiktīvo laulību noslēgšanas jaunais vīrs ir atņēmis ceļošanas dokumentu, lai sieva nevarētu izbraukt ārpus valsts, kamēr viņš nesaņems attiecīgās valsts uzturēšanās atļauju. Fiksēti arī gadījumi, kad jaunais vīrs tūlīt pēc noslēgtās laulības sāk pielietot fizisku spēku, ierobežo jaunās sievas pārvietošanās un sazināšanās iespējas," sacīja Dālmane.
Tāpat bijuši precedenti, kad Latvijas valstspiederīgās, stājoties fiktīvās laulībās ārvalstīs, tikušas apcietinātas. Šādos gadījumos vēstniecība ir noskaidrojusi aizturēšanas apstākļus un tālākās iespējamās sekas. Pēdējā gada laikā vēstniecības un Konsulārais departaments saņēmis arī pieprasījumus pēc palīdzības ārvalstīs noslēgtas laulības šķiršanā, pastāstīja Dālmane.
Savukārt "Patvērums "Drošā māja"" pērn palīdzējis 16 cilvēktirdzniecībā cietušām personām, no kurām desmit bija cietušas tieši no fiktīvajām laulībām. "Rīgas, Jūrmalas, Jelgavas, Saldus pilsētas, Valmieras, Limbažu, Alūksnes, Tukuma, Neretas, Brocēnu novadi - tās ir vietas, no kurām galvenokārt pagājušā gadā nākuši upuri," preses konferencē pastāstīja "Patvērums "Drošā māja"" vadītāja Sandra Zalcmane.
Pēc viņas teiktā, "vidējais" cilvēktirdzniecības upura profils ir 23-28 gadus veca pilsētniece ar vidējo vai augstāko izglītību, kura nav precējusies, bet audzina vai gaida piedzimstam bērnus.
LETA jau ziņoja, ka Latvijas Krimināllikums patlaban neparedz atbildību par piedāvājuma izteikšanu slēgt fiktīvas laulības ar trešo valstu pilsoņiem, ja šis piedāvājums nesatur viltu vai draudus, vai ja šķietamie upuri netiek pakļauti vardarbībai, taču vardarbība var notikt tikai tad, kad potenciālā līgava jau ir aizbraukusi uz ārzemēm un apprecējusies tur, kur Latvijas normatīvie akti vairs nav saistoši. Tāpēc Krimināllikumā ir nepieciešamas izmaiņas, lai nemaz nepieļautu latviešu sieviešu aizbraukšanu uz ārzemēm un nonākšanu precinieka - trešās valsts pilsoņa - varā, aģentūrai LETA pēc preses konferences skaidroja Trofimovs.
Viņš atzina, ka Latvijas Krimināllikumā pagaidām nemaz nav definēts fiktīvās laulības jēdziens, taču Civillikumā tāds esot atrodams. Krimināllikumā nākotnē plānots iekļaut atsevišķu pantu, kas paredzētu atbildību "par fiktīvu laulību organizēšanu bez nolūka izveidot ģimeni", sacīja Trofimovs.
Tikmēr būtiski ir arī informēt sabiedrību par cilvēktirdzniecības sekām un rīkot preventīvos pasākumus, lai aicinātu pašus potenciālos upurus apjaust kaitējumu, ko šis fenomens var radīt. Preventīvajos pasākumos aktīvi ir iesaistījies arī Rīgas domes Labklājības departaments.
Kā sacīja departamenta direktore Inese Švekle, kaut arī cilvēktirdzniecības problēma patlaban kļūst arvien aktuālāka un valsts un to institūcijas pievērš tai aizvien lielāku uzmanību, tomēr par šo parādību sabiedrībai ir maz informācijas. "Vairumam potenciālo upuru ir vājas zināšanas par risku tikt iesaistītiem cilvēku tirdzniecībā, tāpēc nepieciešams veikt preventīvus pasākumus - rīkot informatīvās kampaņas, seminārus, konferences, izplatīt informāciju skolās, kā arī veicināt cilvēktirdzniecības novēršanu un palīdzības sniegšanu upuriem, sekmējot iesaistīto profesionāļu sadarbību," pārliecināta Švekle.
Rīgas domes Labklājības departaments jau pagājušajā gadā sadarbībā ar biedrību "Patvērums "Drošā māja"" Rīgā par minēto tēmu apmācīja 60 sociālā darba speciālistus. Arī šogad departaments apņēmies aktīvi līdzdarboties biedrības rīkotajās aktivitātēs cilvēktirdzniecības mazināšanai. Patlaban jau sagatavoti 20 000 bukletu "Cilvēku tirdzniecības novēršana" latviešu un krievu valodās, kas ir paredzēti prevencijai un tiks izmantoti kampaņā "Fiktīvas laulības - slazds!".
LETA
