"Rīga pārvēršas par mazo Maskavu" - poļi uzņēmuši biedējošu filmu par Latvijas krieviem
Polijas televīzijā pirmizrādi piedzīvojusi dokumentālā filma „Baltijas pokers. Kur spēlē Putins?” („Bałtycki Poker. W co gra Putin?”). Tā ir kārtējā filma, kas iedveš neomulību par Kremļa plāniem Baltijas valstīs, par Latvijas krievvalodīgo vēlmi Latviju pievienot „Jaunkrievijai”.
„Baltijas pokers. Kur spēlē Putins?” papildina filmogrāfiju, kurā vēstīts par Baltijas krievu vēlmi Latviju redzēt Krievijas sastāvā, par iespējamo „zaļo cilvēciņu” desantu Latvijā. Savā ziņā poļu filma ir radniecīga nesen jau Latvijā izrādītājai Baltijas valstu kopražojuma dokumentālajai filmai „Ģenerālplāns”, kas pēta metodes ar kādām Krievija ietekmē Baltijas valstu iekšpolitiku, šķeļot vietējo sabiedrību, sējot ilgas pēc Padomju Savienības un noniecinot Baltijas valstu atgūto neatkarību, un BBC mākslas filmai „Trešais pasaules karš: komandpunktā”, kurā Daugavpils pēc Krimas piemēra nolemj iekļauties Krievijas sastāvā.
Latvija nīkst zem Kremļa propagandas jūga
Poļu dokumentālās filmas uzņemšana norisinājās Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, bet lauvas tiesa materiāla filmēta Latvijā. Apmēram stundu garajā filmā intervēti Latvijas krievvalodīgo pārstāvji, kuri klāsta, ka Latvijā krievus grib ievietot koncentrācijas nometnēs, gaida Latvijas pievienošanu „Jaunkrievijai”, vēlas Putina uzvaru un tamlīdzīgi. Filmētas arī norises Rīgā, 9. maijā, pie tā dēvētā Uzvaras pieminekļa. Filmas vēstījums: 9. maijā Rīga pārvēršas par „mazo Maskavu”, Latvija dzīvo zem Kremļa propagandas jūga un ir NATO vājais posms, kas var kļūt par Vladimira Putina kārtējo mērķi.
Filmas autori neslēpj bažas, ka Latviju varētu okupēt Krievija, un arī Polijai kā NATO un ES dalībvalstij tas, protams, rada draudus. Filmas režisore Ivona Poreda – Lakomska LTV7 izteikusies: „Es nebiju apzinājusies, cik liela ietekme ir Kremlim Eiropā un, cik liela nostaļģija pēc PSRS ir starp krievvalodīgajiem. Pēc tikšanās ar šiem cilvēkiem man kļuva skaidrs, ja Vladimirs Putins vēlēsies atkārtot „Krimas scenāriju” Baltijā varēs to izdarīt bez problēmām”.
Filmas idejas autore un finansētāja ir bijusī daugavpiliete, Varšavā strādājošā žurnāliste Sandra Užule – Fons, kura jau iepriekš paudusi satraukumu par Kremļa propagandas ietekmi Latvijā.
Vai virtuves retorika?
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds nav sajūsmā par jauno poļu dokumentālo filmu. Spriedze Latvijas sabiedrībā pastāv, tāpat kā divkopienu sabiedrība, bet tā ir tikai viena medaļas puse, teic ārpolitikas eksperts.
„Poliju neinteresē katra krievvalodīgā cilvēka dzīves detaļas, tur grib parādīt tikai vienu dominanti, vēl konkrētāk – 9. maiju. Viņi skatās, kas notiek reģionā, tostarp arī Baltijas valstīs, un nospriež – Baltijas valstis ir vājas. Baltijas valstis, tāpat kā Polija, ir NATO un tāpēc viņi ir ieinteresēti, kas te notiks,” šādi Sprūds filmu komentē LTV7 ziņu raidījumā.
Par filmu izsakās ar mediju eksperts, Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks. Viņš saka: „Filma sākas ar apgalvojumu, ka Latvijā darbojas vairāk kā simts prokemliskas organizācijas, bet vēlāk tās netiek ne nosauktas, ne parādītas. Nav pierādījumu, ka tās te veic kaut kādu prokremlisku darbību. No vienas puses – virtuves retorika, bet no otras puses oficiālas personas (filmā komentārus sniedz arī eirodeputāts, bijušais Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks un kādreizējais Igaunijas vēstnieks Krievijā)”.
