„Sauleskalna” pārvaldnieks: īpašuma apsargāšana ir vienīgā iespēja saglabāt tā vērtību
Nesen rakstījām par notikumiem Kombuļu pagasta atpūtas kompleksā „Sauleskalns”, ko ieņēmuši bruņoti vīri. Tagad esam saņēmuši pretējās puses viedokli.
Maksātnespējīgā SIA „Atpūtas un sporta kompleksa „Sauleskalns”” (Krāslavas novads) investori Aleksandrs Eliasbergs un Ramazs Zaharjans, kuri kompleksa attīstībā 2006. – 2007. gadā investēja 1,3 miljonus latu, kategoriski noliedz medijos izskanējušo informāciju, ko uzdodamās par kompleksa „Sauleskalns” pārstāvi, izplata Agija Plinte. Turklāt viņa stāsta par notikumiem – „Sauleskalns” pārņemšanu, - kuru lieciniece nav bijusi.
„Līdz šim brīdim spēkā ir zvērinātas tiesu izpildītājas Kalniņas 2010. gada 21.decembra lēmums, saskaņā ar kuru manā pārvaldīšanā un atbildīgā glabāšanā ir nodots nekustamais īpašums „Sauleskalns”. Tiesu izpildītājas lēmums man uzliek atbildību īpašumu saglabāt tādā pašā stāvoklī, kādā tas bija aprakstīšanas brīdī 2009. gadā,” informē īpašuma pārvaldnieks un Krievijas investora Aleksandra Eliasberga pilnvarotais pārstāvis advokāts Viesturs Zauls.
„Pārņemšana ir sekas trīs gadus ilgstošai tiesvedībai, kuras laikā mēs cenšamies panāk taisnību. Taču, neraugoties uz mums labvēlīgiem tiesas lēmumiem, mēs nemitīgi saskaramies ar dažādiem pretējās puses pārsteigumiem, nemaz nerunājot par to, ka mūsu kādreizējais partneris Armands Plinte pildītu savas saistības,” atzīst investors Aleksandrs Eliasbergs. „Nekas no tā, ko apgalvo Armanda Plintes meita Agija Plinte neatbilst patiesībai. Tie ir meli! Jau sākot ar to, ka viņa uzdodas par „Sauleskalns” pārstāvi - viņai nav nekāda sakara ar SIA „Sauleskalns”, kuru viņas tēvs noveda līdz bankrotam,” uzskata Eliasbergs.
Notikumu attīstība sākās 2006. gadā, kad Armands Plinte Ramazam Zaharjanam, ar kuru bija sen pazīstams, lūdza atrast Krievijā pircēju savam nesen iegādātajam īpašumam – atpūtas bāzei „Sauleskalns” Krāslavas novadā. Zaharjans piesaistīja investoru – Aleksandru Eliasbergu, vienas no lielākajām Maskavas oftalmoloģijas klīnikām īpašnieku. Eliasbergs saskatīja Sauleskalna potenciālu kā skaistai vietai pie Drīdža ezera, kurā attīstīt tūrismu, rīkot zinātniskas konferences, piesaistot klientus no Maskavas utt. Savukārt Plinte solīja pēc pirmo investīciju ieplūšanas uzņēmumam piesaistīt arī Eiropas struktūrfondu naudu, lai kādreiz populāro, bet tobrīd faktiski pamesto, Latgales tūrisma objektu attīstītu ar īstu vērienu.
Visi trīs kompanjoni izveidoja SIA „Atpūtas un sporta kompleksa „Sauleskalns””, kurā 55% piederēja Plintem, bet 45% - abiem Krievijas partneriem. „Plinte, atsaucoties uz juristu, skaidroja, ka Latvijas likumdošana mums liedz būt lielākas daļas īpašniekiem. Plintem jau naudas ieguldīšanai nebija,” skaidro Eliasbergs. Izmantojot investētos līdzekļus tika uzsākta kompleksa attīstība, tostarp sakārtota pludmale, uzbūvētas atpūtas mājiņas, izbūvēti pacēlēji ziemas sporta cienītājiem utt. Investīciju papildināšanai „Hipotēku un zemes bankā” tika atvērta kredītlīnija, tā nodrošinot vēl papildus finansējumu ap 300 000 eiro.
Taču jau 2007. gadā sākās problēmas: Krievijas investoriem radās šaubas par investīciju mērķtiecīgu izlietošanu. „No uzņēmuma tika atlaisti visi tie darbinieki, kuriem pateicoties, tika sakārtots kalns, restorāns u.c. objekti. No mūsu redzesloka pazuda arī galvenais grāmatvedis, kurš baudīja mūsu kā investoru uzticību,” stāsta Ramazs Zaharjans. Visai drīz - 2008.gadā pretenzijas radās arī bankai, jo uzņēmums nemaksāja kredītprocentus. Starp kompanjoniem sākās strīdi. Investori uzstāja uz pamatkapitāla palielināšanu, to ieteica arī bankas eksperti. Bet Plinte uz to reaģēja, izslēdzot abus Krievijas partnerus no SIA valdes un ziņojot, ka partneri uz Latviju nebrauc, uzņēmuma darbībā nepiedalās un pamatkapitālu palielināt neļauj. Vēlāk viņš uzņēmumam piederošo nekustamo īpašumu un arī citus aktīvus slepus pārņēma savās rokās.„Patiesībā mēs turpinājām regulāri braukt uz Rīgu un Sauleskalnu, tērējot naudu, kā par transporta biļetēm, tā par starptautiskajām telefona sarunām. Man pat nācās bankai rādīt savas kredītkartes izdruku, kas apliecina pirkumus Sauleskalnā un atzīmes pasē, kas veiktas, šķērsojot robežu,” skaidro Zaharjans. „Arī pašreiz Plinte turpina apgalvot, ka visas problēmas radušās partneru prombūtnes dēļ. Dīvaina loģika: Plinte personīgi mūs no darbības atstādina, neļauj pieņemt lēmumus, bet tajā pašā laikā apgalvo, ka viņam nepalīdz,” piebilst Zaharjans.
Šajos apstākļos Eliasbergs, lai nepieļautu objekta, - kurā investējis 1,3 miljonus latu, - nonākšanu ūtrupē, bija spiests bankai nomaksāt vēl 300 000 eiro, noslēdzot cesijas līgumu.
Rezultātā starp agrākiem partneriem konflikts samilza: kopš 2008. gada ilgst vairākas tiesvedības par notikušo, tostarp krimināllieta par Ls 1,3 miljonu investīciju tērēšanas procesā pieļautām varbūtējām prettiesiskām darbībām u.c.. Realizējot saskaņā ar cesijas līgumu pārņemtās bankas prasījuma tiesības, ir panākts Eliasbergam pozitīvs tiesas nolēmums lietā par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi un vērsta piedziņa pret šobrīd Plintem piederošo nekustamo īpašumu „Sauleskalns”.
Jau 2009. gadā īpašuma apsargāšanai un saglabāšanai tika nolīgta apsardze, taču tā, kā tas bija ļoti dārgs prieks, Krievijas investori no tās pēc laika atteicās, jo vēl cerēja, ka risinājumu panāks mierīgā ceļā. „2009. gada janvārī Daugavpilī tika noteikta pušu tikšanās. Taču to regulāri atlika. Tikai vēlāk noskaidrojās, ka tobrīd jau šķīrējtiesa bija pieņēmusi Plintem labvēlīgu lēmumu par īpašuma un citu aktīvu pārņemšanu: no uzņēmuma – sev.. Taču tas viņam netraucēja mums piedāvāt atpirkt viņa daļas uzņēmumā par 1 miljonu eiro, labi zinot, ka no uzņēmuma pāri vairs palikusi tikai čaula,” stāsta Zaharjans. „Tikai 2009. gada augustā informācija par notikušo parādās atbilstošajos dokumentos un reģistros. Te var redzēt, ka šis bija Plintes mēģinājums mūs „uzmest” otrreiz ,” skaidro Zaharjans.
2010.gada sākumā noskaidrojās, ka Plinte īpašumu „Sauleskalns” un arī citus uzņēmuma bijušos aktīvus tālāk nodevis lietošanā SIA „Arska”, kurā pats ir prokūrists. Īpašums lietošanā nodots neraugoties uz atzīmi Zemesgrāmatā, kas aizliedz bez saskaņošanas ar Eliasbergu to nodot trešajām personām, kā arī pārkāpjot aizdevuma un ķīlas līgumu noteikumus. SIA „Arska” īpašumā veic saimniecisko darbību, Plintem par to maksājot nomas maksu 500 latu mēnesī. Savukārt Plinte savas finansiālās saistības pret Eliasbergu, kuras paredz aizdevuma un cesijas līgums un paša Plintes parakstītais galvojuma līgums – nepilda. Viņš tā vietā sniedza savas maksātnespējas pieteikumu, kas netika apstiprināts.
Ņemot vērā Plintes kategorisko un nemotivēto izvairīšanos no savu saistību izpildes un dažādas Plintes un viņa juridisko pārstāvju darbības (piemēram pašreizējais Plintes advokāts Aldis Rezgaila iepriekš uzstājās kā SIA Atpūtas un sporta komplekss „Sauleskalns” kreditors, kurš dēļ it kā nesamaksāta parāda par advokāta sniegtajiem pakalpojumiem panāca pats sava klienta - SIA „Atpūtas un sporta kompleksa „Sauleskalns”” maksātnespēju), kā arī to, ka Plinte uz vēstulēm ar priekšlikumiem ievērot līgumu noteikumus, uzsākt saistību izpildi un situāciju atrisināt vienošanās ceļa, nereaģēja, šā gada janvārī Eliasbergs kā hipotekārais kreditors un Zauls kā īpašuma atbildīgais glabātājs, pieņēma lēmumu īpašumā ieviest apsardzi, lai nodrošinātu to, ka pašreiz netiek samazināta īpašuma vērtība.
„Tas, ka Plinte nereaģēja uz vēstulēm un bez saskaņošanas nodeva īpašumu trešo personu lietošanā, nostiprināja manu pārliecību, ka viņš ne tikai apzināti izvairās no saistību izpildes, bet, iespējams, arī veiks darbības, kas var novest pie īpašuma vērtības samazināšanas. Tāpēc apsardzes firmai „VSV Group” tika dots uzdevums nodrošināt to, lai īpašums tiek saglabāts tāds, kāds ir pašlaik. Neviens ar varu no telpām ārā netika nests. Apsardzes firmai nav ne tādu pilnvaru, ne tiesību. Turklāt īpašuma pārņemšanas brīdī klāt bija arī tiesu izpildītājs, kura uzdevums bija fiksēt, vai pārņemšana notiek labprātīgi, vai nē,” skaidro Zauls. „”Arska” pārstāvjiem bija dota iespēja savākt savas personīgās mantas. Restorāns kā bija slēgts uz pārņemšanas brīdi, tā arī ir slēgts joprojām. Nekādas ieņemšanas vai iebrukuma, kā izskan atsevišķos medijos, nebija,” stāsta Zauls.
„Arska” pārstāvji īpašuma pārņemšanas laikā vairākkārt sauca policiju. Policisti ikreiz ieradās un pārbaudīja tiesu izpildītāja un apsardzes pilnvaras atrasties objektā. Tā kā nekādi pārkāpumi pārņemšanas brīdī netika konstatēti, policisti fiksēja situāciju un pārņemšanas procesā neiejaucās. „Elektrību neviens objektam neatslēdza. To, izskatās, ka darīja paši „Arska” pārstāvji. „VSV Group” apsargiem vairākkārt nācās atjaunot pieslēgumu, jo īpašums ziemas salā nevar palikt bez elektrības un siltuma, citādi tiktu bojāts. Mūsu mērķis šobrīd ir nepieļaut nekustamā un kustamā īpašuma vērtības mazināšanu,” skaidro Zauls.
„Latgales objektā tika investēti vairāk kā 2 miljoni eiro, kam bija jārada darba vietas un jānes gan ienākumi tā īpašniekiem, gan nodokļi valstij. Šīs investīcijas neviens nav apstrīdējis – tās ir pierādītas ar maksājumu dokumentiem un uzņēmuma administrators ir apstiprinājis Eliasberga un Zaharjana kā uzņēmuma kreditoru, prasījumus. Taču pašreiz uzņēmums, kurā līdzekļi tika investēti, formāli ir novests līdz maksātnespējai, bet visi uzņēmuma aktīvi dažādu apšaubāmu darījumu rezultātā nonākuši Plintes īpašumā . Neņemot vērā liegumu Zemesgrāmatā un ignorējot faktu, ka pret to ir vērsta piedziņa, Plinte pašreiz īpašumu ir nodevis lietošanā trešajām personām,” skaidro Zauls.
„Savukārt Eliasbergs joprojām, arī pēc visa notikušā, vēlas šo īpašumu, kurā investējis tik daudz naudas, saglabāt un turpināt attīstīt, piesaistot tūristus Latgalei. Šī tiesvedība nav par naudu, bet par to, ka investors ir investējis un vēlas īpašumu turpināt attīstīt,” atzīst Zauls.
