Latvijas pensionāri „jaunās Eiropas” fonā nav tie apdalītākie
Latvijā, salīdzinot ar pārējām Centrālās un Austrumeiropas valstīm, demogrāfiskā situācija nav nemaz tā traģiskākā. Visvairāk noveco Horvātijas, Bulgārijas un Rumānijas sabiedrības.
Lietuvas Investīciju un pensiju fonds apkopojis deviņu bijušo padomju bloka valstu demogrāfiskos rādītājus un darba tirgus datus. Izrādās, ka uz šo valstu fona Latvijas iedzīvotāju vecuma statistiskie dati nav tie traģiskākie. Tomēr diez vai tas varētu būt mierinājums, jo Latvijas darbaspējīgie iedzīvotāji nespēj nodrošināt pensionāriem pienācīgu iztikšanu.
Starp deviņām Centrālās un Austrumeiropas valstīm Latvija ir viena no četrām, kur uz vienu pensionāru ir vismaz divi strādājošie. Citās valstīs darbspējīgo iedzīvotāju skaits ir mazāks, piemēram, Horvātijā vienu pensionāru „apkalpo” 1,2 strādājošie, toties Horvātijā ir lielākas pensijas. Latvijas pensiju apjoms ir viens no zemākajiem Centrālās un Austrumeiropas valstu reģionā – 163 lati. Vislielākās pensijas šajā valstu grupā saņem poļu pensionāri (303 lati) bet viszemākās bulgāru pensionāri (87 lati).
Vidējā vecuma pensija (procentuāli no vidējās darba algas; strādājošo skaits uz vienu pensionāru):
Polija – Ls 303 (54%; 2,3);
Čehija – Ls 287 (43,27%; 1,7);
Slovākija – Ls 245 (45,23%; 2,4);
Horvātija – Ls 228 (31,10%; 1,2);
Igaunija – Ls 213 (38,46%; 1,9);
Latvija – Ls 163 (35,37%; 2);
Lietuva – Ls 156 (37,23%; 2,1);
Rumānija – Ls 122 (55,38%; 1,6);
Bulgārija – Ls 87 (41,81%; 1,3).
Elmārs Barkāns/Foto: Bulls Press
