Ģenerālprokurors: Latvijā politiķu sarunu noklausīšanās ir mīts

„Tas tomēr ir plaši izplatīts mīts, ja telefonā kaut kas noklikšķ, tad noteikti klausās. Noklausīšanos nav iespējams fiksēt šādā veidā, ka kaut kas noklikšķ vai nošņāc. Šņākoņa klausulē par to nekādi neliecina,” intervijā "Neatkarīgajai Rīta Avīzei" saka Ēriks Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors skaidro, ka noklausīšanās notiek operatīvās darbības likuma kārtībā, to pasākumu sankcionē īpaši pilnvarots tiesnesis Augstākajā tiesā. Šajā likumā ir noteikta izņēmuma kārtība, kad neatliekamības gadījumā līdz trim diennaktīm, kad ir nopietns apdraudējums, operatīvās darbības subjekts var noklausīšanos veikt, pamatojoties uz īpaši pilnvarota prokurora akceptu. "Šī norma patlaban ir apstrīdēta Satversmes tiesā un tuvākajā laikā tiks skatīta," norāda Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors nenoliedz, ka ir nācies šo normu izmantot, bet visas šīs darbības esot pakļautas kontrolei.Ģenerālprokuratūra ir sniegusi skaidrojumu Satversmes tiesai, uzskatot, ka šī norma ir precizējama, jo pašreizējā likuma redakcijā tā nedod pietiekami skaidru priekšstatu par šīs normas izmantošanu.

"Likumam ir jābūt uzrakstītam skaidri un nepārprotami, lai to nevar dažādi traktēt. Arī kriminālprocesā noklausīšanos sankcionē tiesnesis, un kontrole ir. Tā ir pietiekami nopietna, un ir gana daudz gadījumu, kad noklausīšanās tiek atteikta, un varu teikt, ka šajā jomā ir diezgan stingra kārtība," skaidro Kalnmeiers.