Sibīrijas latviešu ciemā pārtrauks mācīt latviešu valodu?
Krievijas Omskas apgabala latviešu ciemā Augšbebros nākamajā mācību gadā ir apdraudēta latviešu valodas apguve. Sibīrijas ciems izmirst un, iespējams, slēgs tā skolu.
Omskas apgabala Augšbebru ciema skolā šogad, iespējams, pēdējo gadu mācīs latviešu valodu. Aizpagājušā gadsimta beigās latviešu dibinātajā ciemā nākamajā gadā, iespējams, skola tiks likvidēta.
Sibīrijas latviešu skolai draud slēgšana
Sibīrijas ziņu aģentūrai omskpress.ru Augšbebru ciema latviešu kopienas vadītāja Olga Vakengūte teica:
„Augšbebri (krieviski – Bobrovka) ir ļoti sens ciemats, šogad tam paliek 115 gadi. To ir dibinājuši latvieši, tāpēc mēs arī piedalāmies latviešu kultūras programmā. Šogad mūsu latviešu valodas skolotāja ir saņēmusi tikai komercvīzu līdz 26. februārim. Tuvojoties šim datumam skolotāja dosies atpakaļ uz Latviju un centīsies atkal atkārtoto dabūt vīzu. Grūtības saistās ar to, ka latviešu valoda ir izslēgta no Bobrovkas skolas obligātās programmas un tagad to pasniedz tikai fakultatīvi. 2. februārī mēs svinēsim tradicionālos latviešu svētkus – Sveču dienu. Diemžēl šis var izrādīties pēdējais gads, kad pie mums ierodas ārzemju viesi. Nākamajā gadā skolas gaitas uzsāks tikai trīs bērni un tādēļ Bobrovkas skolu var slēgt.”
Augšbebru skolā jau divus mēnešus latviešu valodu pasniedz 28 gadus vecā brīvprātīgā no Latvijas – Anitra Plūme. Viņa iecerējusi Augšbebros pavadīt līdz mācību gada beigām – maijam.
Sibīrijas raidsabiedrība „Irtišs” stāsta par latviešu valodas skolotājas gaitām nomaļajā Sibīrijas latviešu cienā:
„Anitra Plūme uz Sibīrijas „glubinku” neatbrauca ziņkāres vadīta. Meitenei ir konkrēts uzdevums – vietējiem skolniekiem mācīt latviešu valodu un tradīcijas.
Ciemiņus no Baltijas Bobrovka sāka pieņemt pirms desmit gadiem. Krievijas Federācijā ir tikai trīs rajoni, kuros ierodas pedagogi no Latvijas – Baškīrija, Krasnojarskas novads un mūsu Bobrovka.
„Viņu sauc Anitra” – lepni ar savu skolotāju iepazīstina Bobrovkas skolēni. Jau vairākus mēnešus Bobrovkas viesu namā dzīvo Anitra Plūme.
Atbraukt uz Bobrovku Anitrai vārda tiešā nozīmē palaimējās. Dzimtenē viņa uzvarēja nopietnā konkursā, kurā piedalījās 70 cilvēku par tiesībām mācīt latviešu tradīcijas Sibīrijā. Viņa teic, ka tas bija tā vērts. Anitra saka, ka kopīgu valodu ar ciema iedzīvotājiem atradusi jau uzreiz pēc ierašanās: „Daudzi, ar kuriem kontaktējos, jau runā „po-bobrovski” valodā: tas ir viens vārds latviski, bet otrs – krieviski. Tā mēs arī sarunājamies.”
Anitrai dienas Sibīrijas ciemā paiet ātri. No rīta – stundas skolā, pa dienu – latviešu tautas deju nodarbības, bet vakarā – stāsti par Latviju. Mazliet laika paliek arī atpūtai. Anitrai patīk slēpot un jāt ar zirgu. Sibīrijas aukstums viņu nebiedē: „Aukstums nav briesmīgs, kurinu krāsni un viss ir labi.”
Vietējās skolas pedagoģe Natālija Ņezaduļkina teic, ka Anitra ļoti ātri iejutusies ciema dzīvē: „Jau no pirmās Anitras atbraukšanas dienas radās sajūta, ka viņa bija tikai uz kādu laiku no mums aizbraukusi un tagad atkal atgriezusies. Ļoti komunikabls, labdabīgs cilvēks, ar viņu ir viegli saprasties”.”