Latvijā tirgo koalu, pundurežus, pitonu un dresētas vāverītes

­

Iespējams gan, ka slavenais Austrālijas simbols — koala jeb somainais lācītis par 125 latiem — ir tikai joks. Pa norādīto tālruni sazvanītais kungs pārsteigts apgalvoja, ka neko nepārdod, kur nu vēl koalu.

Pundureži un labi koptas skudras

Tomēr pundureži par 150 latu gabalā gan ir reāls piedāvājums. Mazuļi dzimuši decembrī, ir attārpoti un pie jaunajiem saimniekiem gatavi doties jau februārī. „Ezīšu pamatbarība ir sausā kaķu barība un uzturēšana neprasa lielas rūpes. Piemēroti cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret dzīvnieku spalvu un ir bez jebkādas specifiskās smakas,” teikts sludinājumā.

Jāpiebilst, ka šie dzīvnieki pēdējos gados ir kļuvuši populāri Vācijā, Lielbritānijā, arī ASV, kur gan dažos štatos tos aizliegts turēt mājās. Tiesa, šie mājdzīvnieki radīti pirms apmēram 20 gadiem tieši ASV, sakrustojot Alžīrijas ezi un savvaļas Āfrikas pundurezi. Tie ir četrreiz mazāki par mums pazīstamo Eiropas ezi. Lai arī pundurežus patiešām baro ar kaķu barību, dabā eži ēd kukaiņus, tārpus, gliemjus, un nebrīvē tiem vajadzīga vismaz vistas vai liellopu gaļa.

Var iegādāties arī pieradinātas, labi koptas skudras par 1,58 latiem kilogramā no Rēzeknes rajona, vismaz tā reklamējas sludinājuma autors. Vai arī — dresētas vāverītes no Preiļu rajona vien par sešiem latiem.

Uz šā fona nekas neparasts nav iguāna par 50 latiem, strausi par 70 latiem no strausu fermas vai piena čūska (nav indīga) par 200 latiem ar visu terāriju, turklāt „zvērs ir draudzīgs, patīk klasiskā mūzika”, „teicama dāvana sievasmātei”.

­

Ja par koalu, tāds piedāvājums diez vai ir nopietni ņemams. Koalas pārtiek no divu sugu eikaliptu lapām, ko ārpus to dzimtenes, it sevišķi Eiropas aukstākajā daļā, ir ļoti grūti nodrošināt. Sarežģītās turēšanas dēļ reti kurā zooloģiskajā dārzā ir koalas, kur nu vēl mājas apstākļos. Austrālijas dabas aizstāvji ir noraizējušies, ka koalas var pat izmirt tuvāko 30 gadu laikā — somainie lācīši ir ļoti cietuši meža ugunsgrēkos, no koku izciršanas un hlamīdiju infekcijas.

Tomēr pagaidām viss ir likumīgi. „Koalas drīkst tirgot,” kasjauns.lv informē Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā eksperte Gita Strode. Šie dzīvnieki nav iekļauti CITES jeb Vašingtonas konvencijā, kur uzskaitītas apdraudētās sugas — tās tirgot ir aizliegts. Arī Latvijas likumdošana koalu tirdzniecībai un turēšanai neprasa speciālas atļaujas.

„Taču ir jābūt dokumentiem par izcelsmi un veterinārajam sertifikātam,” piebilst Strode. Ja ir oficiāls apliecinājums, ka dzīvnieks ir no legālas audzētavas, privātās kolekcijas vai zoodārza, viss ir kārtībā. Savukārt iespēja, ka kādam izdevies izvest no Austrālijas savvaļā sagūstītu koalu, ir visai apšaubāma.

Gadījumi, kad piedāvā tirgošanai aizliegtas sugas, arī ir, bet, līdzko speciālisti sāk interesēties, šie sludinājumi pazūd. „Tā bija pagājušā gada vasarā, kad izskanēja runas, ka pārdod krokodilu,” teic Strode.

„Tas nav reāli, drīzāk tas ir jociņš,” par koalu turēšanu mājās izsakās dabas draugs, Rīgas Zooloģiskā dārza Atbalsta biedrības priekšsēdis Ingmārs Līdaka. Tomēr gadījumi, kad Latvijā neatļauti tirgo dzīvniekus, ir. „Gan Zooloģiskais dārzs, gan Dabas aizsardzības pārvalde ir eksperimentējuši, zvanot šiem cilvēkiem. Lielā daļā gadījumu gan šo dzīvnieku nemaz Latvijā nav, apsola, ja ir gatavi pirkt, atvest no Krievijas, Čehijas vai  citas valsts,” stāsta Līdaka.

Viņš atceras, ka reiz piedāvāts pirkt niedru liju, kuru tāpat kā citus Latvijas faunas pārstāvjus ir aizliegts gan tirgot, gan turēt mājās. Toreiz cilvēks pierunāts no šāda nelikumīga darījuma atteikties, pats aizvedis putnu uz Latgales zooloģisko dārzu Daugavpilī, kas plēsīgo putnu nodeva Rīgas zoodārzam.

Māris Puķītis/ekrānšāviņš no ss.lv

­­