Neo lietu divu mēnešu laikā varētu nosūtīt prokuratūrai kriminālvajāšanai

Kā ziņots, krimināllieta saistīta ar Neo veikto datu ieguvi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) EDS datu bāzes.

VID atzīst, ka nodokļu maksātāju iesniegumi, kuros būtu pamatots zaudējumu atlīdzināšanas pieprasījums, ko radījusi datu noplūde - nav saņemti ne Finanšu ministrijā, ne pašā VID.

Neo jeb Ilmārs Poikāns, kuru policija aizturēja maijā un kura dzīves un darba vietās veica kratīšanu, no saviem septiņiem datoriem pašlaik ir atguvis tikai vienu. Tas, ka ekspertīze ievilkusies, viņaprāt, liecinot, ka policija, iespējams, nevarot atrast to, ko meklējot. Nekādas paroles, iegūstot VID datus, viņš uzlauzis nebija - visi dati pēc būtības bijuši publiski pieejami.

Poikāns ir pārliecināts, ka "policija nekad neuzņemsies iniciatīvu izbeigt šo lietu, - pat ja redzēs, ka tur nekā nav. Jo pēc tā, ko pagājuša gada maijā sarunāja augstas policijas amatpersonas, būtu nepieklājīgi atkāpties."

Lieta, visticamāk, nonākšot līdz tiesai, Poikāns secina. Poikānu apsūdz pēc Krimināllikuma 145. panta un 244. panta, kas paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

Pašas VID amatpersonas, kuru nolaidības dēļ tik viegli bijis piekļūt VID datu bāzei, tikušas cauri samērā viegli. Trīs no septiņiem VID IT darbiniekiem sodīti ar algas apcirpšanu, pārējiem četriem izteikts rājiens. No darba neviens nav ticis atlaists, lai gan saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu - tieši VID bija jāuzņemas visa atbildība, informē "de facto".

Datu valsts inspekcijas (DVI) direktore Signe Plūmiņa uzsver, - ja datus uztic valsts institūcijai, tad par šo datu drošību, saglabāšanu atbild šī valsts institūcija. Viņa skaidro, - ja šajā datu noplūdes lietā nebūtu sākts kriminālprocess, DVI viennozīmīgi sāktu administratīvo procesu pret VID amatpersonām. Sāktais kriminālprocess liedzot paralēli sākt arī administratīvo procesu par to pašu lietu.

Ja kriminālprocesa rezultātā neviena VID amatpersona netiks saukta pie atbildības, pret VID amatpersonām administratīvo atbildību vairs piemērot nevarēs noilguma dēļ būs pagājis jau gads, skaidro Plūmiņa un piebilst, ja pierādītos VID amatpersonu vaina administratīvā procesa ietvaros, tad sods varētu būt līdz 10 000 latu vienai amatpersonai.

Pagājušajā gadā drošības auditi veikti 19 VID informācijas sistēmām, bet atsevišķām sistēmām veikti arī veiktspējas auditi. Kopējā samaksātā summa 2010.gadā par drošības un veiktspējas auditiem - Ls 223 008,98.

Pret iepriekšējo VID EDS datu bāzes auditoru "KPMG Baltic", kam kopumā samaksāti 46 000 latu, VID neesot varējis vērsties par neatklātajām kļūdām sistēmā, jo to neļāva līgums.

Bet ar "Exigen Services Latvia", kas par pusotru miljonu latu izstrādāja nelaimīgo datu bāzi, gada garumā notiekot sarakste. VID pārstāve Agnese Grīnberga norāda, ka "daļēji Exigen daļai mūsu pretenziju ir piekritis", tomēr pagaidām neatklāj summu, kādu kompensāciju vēlētos saņemt no EDS sistēmas izstrādātāja un uzturētāja. Grīnberga uzsver, ka VID neizslēdz iespēju vērsties tiesā, ja pretējās puses viedoklis liksies nepieņemams.

VID skaidro, ka 2008.gada 1.februārī noslēgtais līgums ar "Exigen Services" drīz beigsies, tādēļ esot sākts darbs pie jauna iepirkuma par VID informācijas sistēmas (t.sk. EDS) uzturēšanu, pilnveidošanu un autoruzraudzības nodrošināšanu.

Lai izvairītos no līdzīgām problēmām nākotnē, ar visiem programmu izstrādātājiem un datu bāžu uzturētājiem VID tiekot slēgti daudz skarbāki līgumi, kuros paredzēta soda nauda 10 000 latu, ja tiek konstatēti pārkāpumi attiecībā uz informācijas sistēmu drošību.

Savukārt valsts kapitālsabiedrībās un iestādēs, kuru patieso algu lielumu atklāja Neo publiskotie dati, neviens no vadītājiem savu amatu nezaudēja. Tikai "Rīgas Satiksmes" preses sekretāre pēc sarunas ar "LTV Panorāmu" turpmāk vairs šos pienākumus nepildīja.

NEO LIETA PĒC GADA

LETA/Video: LTV