Vilks: Latvieši no līdzināšanās taupīgajiem vāciešiem kļuva kā izšķērdīgie amerikāņi
Politika

Vilks: Latvieši no līdzināšanās taupīgajiem vāciešiem kļuva kā izšķērdīgie amerikāņi

Jauns.lv

Latvieši savā mentalitātē no līdzināšanās taupīgajiem vāciešiem 2003.gada kļuva kā izšķērdīgie amerikāņi, - "tagad atkal pamazām kļūstam kā vācieši", intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" saka finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Vilks: Latvieši no līdzināšanās taupīgajiem vācieš...

"Latvieši savā mentalitātē gadsimtiem bijuši kā vācieši - krājuši, domājuši un pēc tam pirkuši. Kopš 2003.gada mēs kļuvām kā amerikāņi, jo īpaši jaunā paaudze. Tajā laikā bija pietiekami labas algas, ļoti labas izredzes tikt pie algas pieauguma un bija iespēja bieži mainīt darbavietas. Bija ļoti daudz vilinājumu, reklāmu, un mēs tikām ātri vien sabojāti. Bet mums bija ļoti zema uzkrājumu bāze. Šo šķērdēšanos nevajadzēja pieļaut," uzskata Vilks.

Tagad cilvēki atkal pamazām kļūst kā vācieši, "pērkot mašīnu, dzīvokli vai citas preces, ļoti uzmanīgi domājam, kas būs rītdien. Aizvien vairāk cenšamies veidot iekrājumus kaut vai pāris mēnešalgu apmērā. Krīze ir laba mācība, kas liek cilvēkiem vairāk krāt," saka ministrs.

Vilks piebilst, ka no igauņiem latviešiem vajadzētu pārņemt attieksmi pret savu valsti, godīgumu, mērķtiecību un stipro mugurkaulu.

Vilks uzskata, ka situācija Latvijā varēja būt pat labāka nekā Igaunijā, taču latvieši nespējot būt kā igauņi: "Latvietis ir nedaudz pakļāvīgāks, šur tur alkatīgāks, nenovīdīgāks, iekšēji bailīgāks, izpatikt gribošs priekšniekam, naudas podam, vēl kaut kam. Arī nepastāvīgāks par saviem principiem. Arī politikā. Igaunijā arī ir problēmas, nesaskaņas starp partijām, bet viņi spēj vienoties, piemēram, ka budžeta deficītam ir jābūt nullei, un to arī sasniedz. Ekonomikas pieauguma gados viņi spēja uzkrāt 8% no iekšzemes kopprodukta valsts budžetā."

Vilks norāda, ka arī tagad igauņiem ejot labāk, - izglītību un medicīnu viņi reformēja jau deviņdesmito gadu vidū. Viņi saprata, ka tas ir jādara, savā starpā izplēsās, bet ne tik publiski kā mēs, tomēr beigās vienojās.