Balvos ugunsgrēkā cietusī uzņēmēja ir mirusi
Naktī uz 17.februārī ugunsgrēkā cietusī uzņēmēja Balvu slimnīcā šodien mirusi, aģentūrai LETA apstiprināja slimnīcā.
Uzņēmēja bija smagi cietusi, un šodien slimnīcā mirusi, savukārt otrais ugunsgrēkā cietušais ir pārvests uz Valsts Apdegumu centru, kur turpina ārstēties.
Jau ziņots, ka naktī uz 17.februārī Balvos ar atklātu liesmu degusi divstāvu māja. Ugunsgrēkā cietuši divi cilvēki.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele, izsaukums uz minēto ugunsgrēku saņemts plkst.2.01. 90 kvadrātmetru platībā ar atklātu liesmu degusi divstāvu māja. Ugunsgrēkā cietuši divi cilvēki - 58 gadus veca sieviete un vīrietis, kuri ar plašiem apdegumiem hospitalizēti un atrodas reanimācijā.
Iespējamais ugunsgrēka izcelšanās iemesls ir pārkurināta ilgdedzes apkures krāsns. Ugunsgrēks sācies pirmajā stāvā un strauji izplatījies pa visu dzīvojamo platību, informēja Šembele.
VUGD Latgales reģiona brigādes Balvu daļas komandieris Guntis Magone aģentūrai LETA pastāstīja, ka māja bijusi sadalīta divās daļās un tajā dzīvojušas divas ģimenes. Mājas dzēšanu apgrūtinājis tas, ka ēka, to atjaunojot, bijusi siltināta ar ugunsnedrošiem materiāliem, tomēr ugunsdzēsējiem izdevies pasargāt no sadegšanas mājas daļu, kurā dzīvojusi otra ģimene.
Nodegušajā mājas pusē dzīvojusi četru cilvēku ģimene. Naktī, kad izcēlies ugunsgrēks, mājās bijis dēls, kuram izkļūt no mājas izdevies paša spēkiem, un tēvs ar māti, kas guvuši plašus apdegumus un ir hospitalizēti. Magone ģimeni raksturoja pozitīvi un pat bija nedaudz pārsteigts par notikušo. Saimniekam - ugunsgrēkā cietušajam vīrietim - pieder neliela kokapstrādes firma.
Ugunsgrēka nodarītais zaudējums patlaban vēl tikai tiek aplēsts.
VUGD atgādina, ka, iestājoties aukstākam laikam, strauji pieaug tādu ugunsgrēku skaits, kas ir saistīti ar neuzmanīgu rīcību, apkurinot mājokļus, un līdz ar to pieaug arī šajās ugunsnelaimēs cietušo un bojā gājušo cilvēku skaits.
Lai izvairītos no šādām nelaimēm, VUGD aicina atcerēties drošas apkures lietošanas pamatnosacījumus - nepārkurināt krāsnis, neatstāt malku žāvēties pie krāsns durtiņām, nežāvēt apavus, apģērbu un citus auduma izstrādājumus uz krāsns, aizejot gulēt vai izejot no mājas, izslēgt elektriskās sildierīces un neatstāt tās ilgu laiku bez uzraudzības, kā arī nenovietot tuvu pie krāsns mēbeles.
Kā iepriekš atzīmēja VUGD preses pārstāve Inga Vetere, visbiežāk krāsns tuvumā tiek novietotas vecu cilvēku un mazu bērnu gultas, taču tas nav droši. Tāpat bez uzraudzības nedrīkst atstāt iekurtu plīti vai krāsni ar aizvērtu šīberi, jo tad mājoklī ieplūdīs tvana gāze. Ja mājās ir mazi bērni, jāraugās, lai tie bez uzraudzības neatrastos krāsns tuvumā pat tad, kad tā jau izkurējusies, jo iespējams, ka kurtuvē vēl ir gailošas ogles, taču bērniem parasti patīk parotaļāties ar uguni un pamēģināt kaut ko aizdedzināt.
Ugunsdzēsēji aicina iedzīvotājus nedoties gulēt, pirms nav pilnībā izkurējusies krāsns, kā arī ne retāk kā reizi mēnesī iztīrīt sodrējus ilgdedzes apkures krāsnīm, bet citām apkures krāsnīm - divas reizes mēnesī.
Tā kā visvairāk traģisku ugunsgrēku notiek tieši laikā, kad cilvēki guļ un savlaicīgi nepamana ugunsnelaimi, visdrošāk ir uzstādīt dūmu detektoru, kas brīdina par piedūmojumu, atgādina VUGD.
Apkures sezonā visizplatītākie ugunsgrēku izcelšanās iemesli ir nepiemērota kurināmā lietošana, krāšņu pārkurināšana, neuzmanība, ekspluatējot malkas plītis un krāsnis, šķidrā kurināmā ierīces, kā arī kurtuvju un dūmvadu nepareiza izbūve un bojājumi. Tāpat par nelaimes iemeslu var kļūt siltumierīču atstāšana bez uzraudzības, kā arī bojātu vai nolietotu elektrisko apsildāmo ierīču izmantošana.
LETA
