Absurds! Rīgas birokrāti liek sprunguļus ceļā skijoringam
Lai arī 2014. gada Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas oficiālajā programmā grib iekļaut arī skijoringa karnevālu, šobrīd pašvaldība skijoringu no pilsētas sporta dzīves cenšas izskaust.
Gatavojoties 2014. gadam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, virkne skijoringistu un viņu draugu no Rīgas Jauno tehniķu centra, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes ierosinājuši 2014. gadu Rīgu pasludināt arī par skijoringa galvaspilsētu. Tieši skijorings ir kļuvis par Latvijas nacionālo sporta veidu un ārzemju viesiem tas varētu kļūt aizraujošu atrakciju.
Skijoringu dzen ārā no Rīgas
No janvāra līdz marta sākumam, kad Rīgas ūdenstilpnes klāj biezs ledus, pilsētā varētu izveidot divas trases – Āgenskalna līcī pie „Saules akmens” un uz Māras dīķa, uzskata sporta entuziasti. Lai popularizētu skijoringu, stāsti par to esot jāiekļauj gan tūrisma bukletos, gan arī jāizveido attiecīgs suvenīru klāsts.
Kultūras programmas sagatavotāji skijoringu jau ir iekļāvuši programmas projektā, ko veido Rīgas dome. Šī programma jau ir apstiprināta divās redakcijās. Nevienam pret skijoringu it kā lielu pretenziju nebūtu...
Tikai paradoksālākais ir tas, ka pašreiz Rīgas birokrātija kavē skijoringa sacensību norisi, tās „izdzenot” ārpus pilsētas robežām.
Jēkabpils novadā norisinās sacensības skijoringā :
Kamēr gaida domes atļauju, ledus nokūst
Sacensību organizators Aleksandrs Briedis kasjauns.lv teic, ka ierēdņi liek visdažādākos šķēršļus, lai neļautu skijoringa norisi Rīgā.
Tā kā ledus biezums uz ūdenstilpnēm ir atkarīgs no laika apstākļiem, kurus nevar pieskaņot formālam kalendāram, arī sacensību norises saskaņošanai ir jābūt operatīvai un atbilstoša konkrētai situācijai. Ja Pierīgas novados skijoringa sacensības var saskaņot vienas dienas laikā, tad galvaspilsētā tam ir nepieciešams vismaz pusmēnesis, saka Briedis. Lai arī cik birokrātiski ierēdņi nepieietu šai problēmai, jāuzsver, ka skijoringisti diez vai ir pašnāvnieki un ar motocikliem un slēpēm līstu uz ledus, ja viņiem draudētu pelde ledusaukstā ūdenī.
Pie tam pašreiz skijoringa sacensības uz ledus Rīgā formāli nemaz nevar notikt, jo Rīgas sabiedriskās kārtības noteikumos ir teikts, ka uz ledus nedrīkst uzbraukt ar mehāniskiem transporta līdzekļiem, tostarp arī motocikliem. Šai sakarā Briedis ir vērsies Rīgas domes Birokrātijas apkarošanas centrā, kurš ir apņēmies šo neloģisko prasību precizēt, lai uz ledus tomēr varētu norisināties sporta sacensības.
Tomēr, pēc visa spriežot, Rīgas izpildvara vēlas Briedim „ieriebt” par viņa uzstājību. Pagājušajā mēnesī sacensību organizatoram iznāca pamatīga saķeršanās ar pašvaldību.
„Viņi domā, ka es aizdedzināšu ezeru?”
14. janvārī Briedis pašvaldībā iesniedza dokumentus, ka vēlas 29. un 20. janvārī vēlas rīkot sacensības uz ledus. Dome tās atļāva rīkot tikai uz sauszemes. 19. janvārī pašvaldība saņēma ekspertīzes slēdzienu, ka ledus uz Māras dīķa nav piemērots skijoringa sacensībām. „Tomēr tie bija 15 dienas veci dati. Sacensību dienā konstatējām, ka dīķa ledus atbilst tam, lai sacensības uz tā rīkotu. Tad arī paši norobežojām ledu ar bojām un tās tur arī rīkojām,” saka Briedis.
Pašvaldības reputācijai un godam tas, acīmredzot, ir pamatīgi norīvējis kantis. Tagad dome mēģina ieriebt un atrast ieganstus, lai neatļautu rīkot februāra beigās paredzētās sacensības. Piemēram, esot nepieciešams īpašs līgums ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, bet Briedis uzskata, ka tas ir pārāk dārgi un neracionāli. Viņam esot noruna ar glābējiem, ka tie nepieciešamības gadījumā steigsies palīgā bez ierunām un speciālas dežūras neesot vajadzīgas.
Tās pat var būt komiskas. Piemēram, pirms vairākiem gadiem glābēji dežurēja krastā pie aizsaluša dīķa ar laivu. Tad nu gan sportistiem, gan skatītājiem bija liela nesaprašana, kur viņi ar to laivu grasās peldēt. Tāpat arī prasības par ugunsdrošības noteikumiem esot pārspīlētas. „Kā viņi domā, kā es aizdedzināšu ezeru,” nesapratnē ir Briedis.
