Banka pret „Daugavu”. Sliktie zviedri vai latviešu shēmotājs?
Sabiedrība

Banka pret „Daugavu”. Sliktie zviedri vai latviešu shēmotājs?

Jauns.lv

„Swedbank” uzskata, ka uzņēmuma „Daugava” šefs Aigars Vaivars sashēmojis bēgšanu no parādiem, viņš apgalvo, ka sācis cīņu pret banku „terorismu”. Par konfliktu raksta žurnāls „Ir”.

Banka pret „Daugavu”. Sliktie zviedri vai latviešu...
Uzņēmuma „Daugava” šefs Aigars Vaivars.
Uzņēmuma „Daugava” šefs Aigars Vaivars.

Piena kombinātu Sērenē atklāja 2005. gadā, piedaloties augstām valsts amatpersonām, atklāšanas ceremoniju vadīja aktrise Agnese Zeltiņa un kulinārijas raidījuma vadītājs Egils Zariņš. Vecā piena pārstrādes ceha vietā būvēt jaunu kombinātu Vaivars nolēma, gatavojoties Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā, kad kombinātu atvēra, „Daugava” vienīgā Latvijā savus piena produktus sāka fasēt stikla iepakojumā.

Divas biznesa izpratnes?

Tieši šai rekonstrukcijai ņemts lielākais kredīts, kas nu kļuva par kompānijas „Daugava” un „Swedbank” strīda iemeslu. Vaivara un „Swedbank” konflikts ir pirmais gadījums, kad bankas tik atklāti stāsta par attiecībām ar klientu. Vaivars apgalvo, ka 2009. gadā „Daugavas” grāmatvedis esot strādājis teju tikai bankas labā, gatavojot tās prasītos pārskatus. Kredītlīniju nav izdevies dabūt uz gadu, tā pagarināta ik pa trīs mēnešiem.

„Swedbank” komunikāciju direktors Ivars Svilāns iebilst, ka bankas praksē nav bijis gadījuma, kad ar klientu tik ilgi nav iespējama lietišķa komunikācija par problēmu. Viņš sarunā ar „Ir” pat spriedis, ka šeit saduras divas pretējas biznesa izpratnes — banka cenšas godīgi risināt problēmu, kamēr pretī sēž „uzmetējs”.

Banka ir pārliecināta, ka Vaivars bija sācis īstenot Latvijā jau piekoptu shēmu, kad kredītņēmējs, lai atbrīvotos no parāda nastas, uzņēmuma aktīvus pārliek uz citu juridisku personu un turpina biznesu. Līdzīgas shēmas mēģināts īstenot mēbeļu ražošanas uzņēmumos „Sāga” un „Laiko”,  arī „Hotel Elefant”.

Iekārtas nodotas jaunai firmai

2010. gadā „Daugava” lielu daļu savas komercdarbības nodeva citam uzņēmumam — „Piena un maizes namam Daugava” („PMN Daugava”), kura īpašniece ir Vaivara draudzene Baiba Batraga. Pirmajā sarunā ar „Ir”  Vaivars apgalvojis, ka Batraga ir „pilnīgi svešs cilvēks”, tomēr vēlāk atzina — „esam labi draugi”.

Pēc „Swedbank” informācijas, „PMN Daugava” īpašumā pašlaik ir „Daugavas” veikalu tīkls, transportlīdzekļi, ganāmpulks un būtiskas ražošanas iekārtas. „Pati „Daugava” faktiski nodarbojas vairs tikai ar ražošanu un acīmredzot arī ne ar savām iekārtām, jo Vaivars bankai rakstījis, ka tās pieder „PMN Daugava”,” raksta „Ir”.

Banka apgalvo, ka „Daugava” visu savu produkciju pārdod „PMN Daugava” zem pašizmaksas, tādējādi ražotāja zaudējumi pieaug tādā pašā progresijā, kādā „PMN Daugava” peļņa. Banka piedāvājusi Vaivaram kredītlīgumus attiecināt uz abiem uzņēmumiem, taču viņš nav piekritis.

No jaunā uzņēmuma „Daugava” esot aizņēmusies 900 000 latu ar nesamērīgi augstu līgumsodu gadā — 365%. „Swedbank” ir aizdomas, ka tās ir fiktīvas parādsaistības, kuras varētu izmantot, lai „Daugavas” līdzekļus novirzītu nevis bankas kredīta atmaksai, bet it kā citam kreditoram. Vienlaikus uz Batragas un Vaivara dēla Silvestra Vaivara vārda reģistrētas 28 „Daugavas” preču zīmes.

Redzot šo situāciju un kredītlīgumā saskaitot 11 pārkāpumus, 6. janvārī „Swedbank” iesniedza tiesā prasību „Daugavai” atmaksāt visus kredītus. Kopējā summa ir 1,6 miljoni latu, no kuriem naudā banka prasa piedzīt 1,2 miljonus, pārējo cer iekasēt, pārdodot ieķīlātos nekustamos īpašumus.

Piedziņu banka vērsusi gan pret „Daugavu”, gan pret „PMN Daugava”, kā arī lūgusi apķīlāt parādnieka mantu, lai izvairītos no turpmākas aktīvu nodošanas. „Daugavas” kredītu galvojis Lauku atbalsta fonds, tāpēc neatmaksāšanas gadījumā to var nākties segt valstij jeb nodokļu maksātājiem.

Vaivars bankas rīcību nosaucis par finanšu patvaļu, jo uzņēmums jau sācis atmaksāt investīciju kredīta pamatsummu, nav atmaksāta vienīgi kredītlīnija, ko „Daugava” vēlējusies pagarināt, to apstiprina arī banka.

Uzņēmējs apgalvo, ka veikalu tīkls „PMN Daugava” ir nevis atdots, bet pārdots par nepilniem 200 tūkstošiem latu, viņš vēlējies nošķirt ražošanu no tirdzniecības. Tikai tas neizskaidro, kāpēc tirdzniecības uzņēmumam nodoti traktori un ganāmpulks.

Kā patiesībai neatbilstošus Vaivars dēvē apgalvojumus gan par produktu pārdošanu „PNM Daugava” zem pašizmaksas, gan par fiktīvo kredītu. Žurnāls „Ir” raksta: „Tas gan rada jautājumu, kur Baiba Batraga ņēmusi tik lielu naudu, jo saskaņā ar „Lursoft” datiem cita biznesa bez „PMN Daugava” viņai nav.”

Vaivars banku vaino centienos uzņēmumu pārņemt par lētu naudu, atsaucoties uz bankas stāstīto, ka „Daugava” esot novērtēta par 300 000 latu, lai gan viņš 20 gados savā biznesā esot ieguldījis ap 14 miljoniem latu. Tāpēc arī janvārī viņš „Daugavas” kapitāldaļas vispirms pārrakstījis uz Batragas, bet pēc tam uz meitas Sindijas Vaivares vārda (meita bijusi ārzemēs, tāpēc uzreiz nav varējis noformēt viņai).

„Swedbank” pārstāvis komentē: „Vaivara kungs nav oriģināls. Par šādām shēmām jau Griģis ir stāstījis.” (Liepājas uzņēmējs Andris Griģis, kura vairākas firmas kļuvušas maksātnespējīgas.) Tikai 300 000 latu vērtējuma uzņēmumam nav bijis, banka apgalvo, ka tai pašlaik vispār nav pilnas ainas par „Daugavas” finanšu stāvokli.

Banka ir piedāvājusi uzņēmumam mierizlīgumu, kurā prasa aktīvus atdot atpakaļ „Daugavai”, veikt auditu un piedāvā izstiept kredīta atmaksu ilgākā laika periodā. Vaivars piedāvājumu izskatot, tagad viņam juridiski nepieder neviens uzņēmums.

Pārmet algu nemaksāšanu

Sērenes ļaudis atturas atklāti runāt par „Daugavu” un Vaivaru. „Neteikšu neko. Labāk rakstiet par Ķirsonu,” „Ir” teicis Sērenes pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Strazdiņš.

Ir atsevišķi uzticīgi darbinieki, kas „Daugavā” strādā ilgus gadus, tomēr kopumā personāla mainība raksturota kā liela. „Viņš var kliegt uz saviem darbiniekiem un būt prasts līdz bezsamaņai,” sacījusi kāda bijusī darbiniece. „Ar algām visādi ir bijis. Darba likums nav rakstīts viņam,” — tā cita.

Laikraksts „Staburags” 2004. gadā rakstīja, ka darbinieki sūdzējušies par algu nemaksāšanu, tā vietā bijuši spiesti „Daugavas” veikalā ņemt produktus. Vaivars apgalvojis, ka produkti darbiniekiem izsniegti kā balva un to vērtību no algas neatvelk.

„Lecīgs gailēns. Visu zina labāk nekā citi,” „Daugavas” saimnieku raksturojis viņa paziņa. „Jutīgs pret kritiku.” „Es teiktu tā — esmu pārāk taisnīgs un tiešs,” iebildis Vaivars.

Aizkraukles pusē „Daugava” ir lielākais pārtikas ražotājs. Pēc Piensaimnieku savienības datiem, dienā valstī pārstrādā 1300 tonnu piena, „Daugava” — mazāk nekā 20 tonnu.

Vaivaram nav raksturīgas mantiskas pārmērības, Sērenē viņš mīt savā daudzdzīvokļu namā (tur ir arī „Daugavas” birojs), viņam ir dzīvoklis Rīgā („kuru ieķīlāju bankā un naudu ieliku „Daugavas” attīstībā”).

Lielākā greznība bijusi „Daugavas” uzņemšanās būt par pasaules hokeja čempionāta Rīgā sponsoru 2006. gadā, lai gan šis solis uzņēmumam īsti nebija pa spēkam. Vaivars redzēts braucam ar apvidus auto, kura numura zīme ir „zemnieks”. Pēc paša vārdiem, materiālās vērtības viņu neinteresē un lielākā ekstravagance ir „paēst to, ko man gribas”.

kasjauns.lv/Foto: Evija Trifanova/LETA