Vai kino slepkavam gatavo maigu sodu?
Sabiedrībā jau tagad ir bažas, ka par cilvēka nošaušanu kinoteātrī aizturētais jurists un ieroču fans Nikolajs Zikovs var nesaņemt taisnīgu sodu. Viņa advokāts jau veido sava klienta tēlu.
Zikova advokāts un kursa biedrs Andrejs Voroncovs ar viņu ir pazīstams sešus gadus, abi kopā mācījušies jurisprudenci. „Nikolajs nekad nav pārkāpis likumu, izņemot ceļu satiksmes noteikumus. (..) Šajā laikā ne reizi neesmu redzējis, ka Nikolajam būtu radušies konflikti ar kādu cilvēku,” intervijā diena.lv stāsta Voroncovs.
Prokurori galvojuši par Zikovu
Pēc viņa vārdiem, nav taisnība, ka Zikovam nav draugu, seši cilvēki bijuši gatavi sniegt personiskus rakstiskus galvojumus tiesai, kas lēma par drošības līdzekli, ka viņu var droši atstāt brīvībā.
„Divi no tiem ir prokurori, divi ir juristi, viens ir bijušais vidusskolas direktors, kurā mācījās Nikolajs un viens cilvēks, kurš viņu sen pazīst. Savukārt pieci citi bija gatavi sniegt mutisku galvojumu tiesā. Es ceru, ka jūs saprotat, ka šo cilvēku galvojums ir nopietns, īpaši prokuroru, jo viņi apzinās iespējamās sekas,” apgalvo advokāts.
Voroncovs kārtējo reizi vēsta, ka kinoteātrī nošautais vīrietis, pēc Zikova uzskatiem, radījis viņam „viņam nopietnus draudus, viņš mēģināja žņaugt Nikolaju”. Zikovs gribējis aizstāvēties, izvilcis ieroci, iebīdījis patronu patrontelpā, „viņam uzbrūkošais vīrietis pamanīja šo ieroci, centās atņemt un rezultātā radās šāvieni”.
Advokāts gan nepiemin, ka bijuši četri šāvieni, vien paziņo, ka viņa klients šautu galvā, ja gribētu nogalināt, turklāt „viņš izsauca policiju un ātro medicīnisko palīdzību”. Izlaists arī fakts, ka Zikovu aizturēja kinoteātra apmeklētāji, par ko policija izteikusi pateicību.
Slima sirds vai advokāta triks?
Lielākam žēlumam advokāts piebilst: „Par to nekur nav rakstīts, bet viņam stundu pēc notikušā palika slikti ar sirdi, un mediķi viņu aizveda uz Gaiļezeru, viņš tur gulēja, viņam deva zāles. Nikolajs nepazīst šo vīrieti, un viņam nebija iemeslu viņu nogalināt. Nikolajs atzina: ja būtu zinājis ar ko beigsies kino apmeklējums, viņš nebūtu gājis.” Jāatgādina gan, ka upurim sirds vispār vairs nepukst...
Ja ticēt advokātam, Zikova labvēļu lokā ir četri juristi un divi no tiem — pat prokurori, kas turklāt bijuši gatavi ar savu vārdu galvot, lai tikai viņu neapcietina. Tas rada bažas, ka Zikovam var būt savi „palīgi” arī izmeklēšanas un tiesas procesā, advokāti, protams, uzturēs versiju par aizstāvēšanos (tas nekas, ka upuris nemaz nebija bruņots) un spriedums var izrādīties šokējoši maigs.
Sabrauc zīdaini, bēg un paliek brīvībā
Līdz šim jau pieredzēti savādi tiesas spriedumi. Piemēram, pērn tiesas priekšā stājās „Liepājas metalurga” strādnieks Deniss Kuzmenko — pērn 3. jūlijā viņš ar auto sabrauca astoņus mēnešus vecu bērnu. Bija pēcpusdiena, Kuzmenko neņēma vērā, ka priekšā braucošais auto samazina ātrumu, lai uz pārejas palaistu gājējus, bet spieda pedāli grīdā un apdzina šo braucēju. Māte jau bija uz pārejas, ratiņi aizlidoja pa gaisu, mazulis gāja bojā — sava tēva dzimšanas dienā.
Kuzmenko, nemēģinot apstāties, bēga, taču 19 gadus vecais liepājnieks Roberts Vītols ar savu auto vainīgo panāca un aizšķērsoja ceļu, tā vainīgo izdevās aizturēt. Viņš jau agrāk bija samaksājis sodu, uz laiku zaudējis tiesības, jo dzērumā iebraucis kokā, taču šī sodāmība ir dzēsta.
Darba vieta parūpējās par labu PR, raksturojot vīrieti kā atsaucīgu un sirsnīgu, viņš pauda nožēlu, pilnībā atzina vainu un prasīto materiālo kompensāciju. Prokurors pieprasīja septiņu gadu cietumsodu par „ļoti rupju vairāku ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, kas noveda pie šausmīgām sekām”, tiesa piesprieda piecus gadus nosacīti uz tādu pašu laiku atņemot vadītāja tiesības.
Piespriests izmaksāt arī morālā kaitējuma atlīdzību bērna mātei 20 000 latu apmērā, kā to piedzīs reāli, vairs nav tiesas ziņā. Bojā gājušā bērniņa māte gan neiebilst pret nosacītu sodu, lai strādā un maksā, taču uzskata, ka Kuzmenko jāliedz jelkad vēl sēsties pie stūres.
Attaisno bijušo policistu
Savukārt 2009. gada vasarā raidījuma „Bez tabu” žurnālists Alberts Dinters, braucot pa veco Kandavas šoseju, netālu no Tukuma robežas pamanīja, ka grāvī iestūrējusi vieglā automašīna. Auto tuvumā bija iereibis vīrietis policijas formā.
Atbrauca vīrieša paziņas, bet viņiem neizdevās spēkratu izvilkt no grāvja. Iereibušais aizslēdza auto durvis, lai dotos prom, bet Dinters izsauca policiju. Likuma sargi atklāja, ka kolēģa organismā ir vairāk nekā pusotra promile alkohola un viņš ir Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes kinologu nodaļas darbinieks Gints Vītolnieks. Viņš pēc tam gan iesniedza atlūgumu. Starp citu, avārijas vietā atklājās, ka kinologs auto bagāžniekā vedis vilku šķirnes suni.
Par braukšanu dzērumā Vītolnieks sodu nesaņēma, jo tiesnese Adrija Kasakovska vīrieti attaisnoja — pieteicās kāds cilvēks, kurš it kā vadījis grāvī iebraukušo auto.
Pirmā instance saudzē jaunieša sabraucēju
2008. gadā Rēzeknes tiesa piesprieda vien nosacītu sodu bijušajam Balvu kriminālpolicijas inspektoram Aigaram Pužulim, kurš dzērumā sabrauca 18 gadu vecu puisi. Turklāt Pužulis ar citu policistu palīdzību centās slēpt noziegumu — asins analīzes viņa vietā nodeva kolēģis. Tomēr prokuratūra spriedumu pārsūdzēja, un gan Latgales apgabaltiesa, gan Augstākā tiesa lēma, ka Pužulim uz pieciem gadiem jāiet cietumā.
Pagājušajā gadā sabiedrību pārsteidza gan Kurzemes priekšpilsētas tiesa, gan Rīgas apgabaltiesa. Abas tiesu instances atteica piemērot kā drošības līdzekli apcietinājumu sievietei, kura nodūra savu dzīvesbiedru. Turklāt viņa jau iepriekš bija tiesāta par slepkavību, un arī toreiz vupuris bija dzīvesbiedrs! Policijai atlika vien plātīt rokas, šokā bija arī noslepkavotā tuvinieki. Pati dāma policistiem atzinusies, ka civilvīrs viņai bija apnicis...
Gandrīz cietumā par noslēptu vāzi
Tomēr ir reizes, kad tiesu spriedumi ir negaidīti bargi. 2008. gadā Rēzeknes tiesa piesprieda nebrīvi uz gadu pensionārei Aleksandrai, kas kapos noslēpa vāzi! Sirmgalve bija sastrīdējusies ar kādu sievieti, tāpēc divas reizes no viņas mātes kapa paņēmusi un netālu aiz koka paslēpusi vāzi ar ziediem.
Noziedzniece gan saņēma mazu pretimnākšanu — uz cietumu nevedīs, ja pusotra gada ilgā pārbaudes laikā neizdarīs jaunu noziegumu. Pensionārei pietika prāta pie tās vāzes vairs neķerties.
Viņai par pienākumu bija arī noteikts piedalīties probācijas programmās. Starp citu, Ivaram Grantiņam pēc četriem gadiem cietumā, atsēdētiem par izvarošanu, probācijas programmā nebija jāpiedalās. Viņš, ticis brīvībā, nogalināja un piesmēja savu 11 gadu veco meitu, atklājās vēl divas slepkavības.