Vienā izsolē piedāvā Ļeņinu un Vairu Vīķi-Freibergu
Ļeņins un Vaira Vīķe–Freiberga vienā pasākumā, turklāt var nopirkt — 26. februārī gleznu izsolē. Boļševiku vadonis novērtēts par divtik augstāku sākumcenu un kādreiz rotāja Ļeņina muzeju Rīgā.
Īpaši oriģinālas ir divas citas gleznas — ar Ļeņinu un Vairu Vīķi–Freibergu. Prezidentes portretu gleznojis Jevgeņijs Tučevs (1952), sākumcena ir 1200 latu.
Boļševiku vēstures cienītājus varētu ieinteresēt pagājušā gadsimta 60. gados tapusī „Ļeņina ierašanās Rīgā 1900. gada aprīlī”. Autors ir Vasilijs Mihailovičs Kirillovs (1918–1999), darba sākumcena — 2400 latu. Neviens no šiem autoriem gan nav īpaši slavens.
Padomju laikā minētā glezna rotāja Ļeņina memoriālo muzeju Rīgā, komunistu varas gados katrā mazākajā miestā, kur Ļeņins caurbraucot bija pārgulējis vienu nakti, bija memoriālais vadoņa miteklis. Par to, vai Ļeņins vispār bijis Rīgā, vēsturnieku domas, starp citu, dalās.
Kā Ļeņins no nu jau sen likvidētā muzeja ticis līdz izsolei, Ivonna Veiherte nezina: šo gleznu sagādājis viņas znots. „Viņš to dabūja no kāda cilvēka, kurš tagad ir Maskavā, tas atkal vēl no kāda cita,” saka Veiherte. Kad pēc neatkarības atgūšanas Ļeņina muzeju likvidēja, daudzi eksponāti nokļuva citu muzeju krātuvēs, iespējams, gleznu varēja nopirkt un tā šis darbs sāka ceļot apkārt, īpašniekiem mainoties.
Pirms izsoles skatāmajā izstādē Veiherte salikusi kopā Ļeņinu, Ivara Poikāna „Zivs laikmets aiziet” (1999. gads) un Vairas Vīķes–Freibergas portretu (sākumcena 1200 latu). „Bet apmeklētāji sāka protestēt, vajadzēja pārlikt,” atzīst Veiherte.
