Maizītis: Latvijā ir samērā maz cilvēku, kuri spēj izmeklēt lietas par finanšu noziegumiem

Pēc Maizīša domām šādiem cilvēkiem nepieciešamas papildus ekonomikas, banku un grāmatvedības zināšanas. "Taktiski un fiziski tās ir grūti izmeklējamas lietas, kurām cilvēki ir speciāli jāmāca, un mums nav mācību iestāžu, kur ekonomisko noziegumu izmeklētājus mācīt," stāstīja Maizītis.

Uz jautājumu, vai šādas zināšanas nevar apgūt kursos, Maizītis bija lakonisks un sacīja, ka kursi ir laba lieta, bet tas nav metodiski stabili, jo tā lielā mērā esot pašmācība. Tomēr viņš piebilda, ka ar laiku, pamazām šie cilvēki izveidojas par labiem ekonomisko lietu izmeklētājiem un prokuroriem, bet tādu ir maz, un viņi ir ļoti noslogoti.

"Es arī visus šos desmit gadus par to runāju. Cik varēju, mēģināju tam ieinteresēt savus darbiniekus prokuratūrā - ar piemaksām par šādām sarežģītām lietām. Un pamazām vien šie cilvēki veidojās par speciālistiem. Tikai tas nenotiek 2 līdz 3 gados. Lai apgūtu šādu noziegumu izmeklēšanu, vajag vismaz 5 līdz 10 gadus. Mēs ļoti strauji izmainījām visu ekonomisko situāciju valstī, un lielā mērā tiesībsargājošās iestādes tam netika līdzi," uzskata Maizītis.

Pēc viņa domām, runājot par šāda veida noziegumiem, tad nevar runāt tikai par to, ka jāuzlabo prokuroru darbs, bet tas esot darbs ar visiem.

"Ir arī nevainības prezumpcija, un to, kas prokuroram liekas pierādīts, tiesnesis varbūt vērtē daudz dziļāk. Tas gan - ne visi tiesneši, kuriem jāvērtē tā sauktās ekonomiskās lietas, ir apmācīti, un dažs varbūt iet pa vieglāko ceļu pēc principa: visas šaubas - par labu apsūdzētajam. Taču es negribu kritizēt tieši tiesnešus - tā ir visa šī ķēde: izmeklētājs, prokurors, tiesnesis," sacīja Maizītis.

Tomēr Maizītis uzskata, ka ideāli būtu, ja visi sēdētu un mācītos pie viena galda vienus un tos pašus principus.