Simtiem studentu protestē pret finansējuma samazināšanu
Šodien Rīgā pie valdības ēkas pulcējās vairāki simti mākslas augstskolu studentu, protestējot pret finansējuma samazināšanu izglītības nozarei un mākslas izglītībai.
Gājiens, kurā bez mākslas augstskolu studentiem piedalījās arī dažādi viņu atbalstītāji, sākās no Latvijas Mākslas akadēmijas, turpinājās gar Kultūras ministriju, Esplanādē brīdi uzkavējās pie Raiņa pieminekļa un apstājās pie Ministru kabineta, kur protestētāji uzturējās gandrīz stundu. Uz brīdi policija apturēja satiksmi K.Valdemāra ielā un Brīvības bulvārī. Pasākumā vairāk valdīja pozitīva gaisotne, daudz tika dziedāts un dejots. Tika izkliegti arī dažādi saukļi, piemēram, "Valdi! Valdi!", "Sarmīte! Sarmīte!", "Valdi, nāc dejot!", "Atdodiet izglītībai paredzēto naudu!" un citi. Daudzi studenti pieprasīja kultūras ministres Sarmītes Ēlertes (V) demisiju, kā arī pauda kritiskus vārdus finanšu ministram Andrim Vilkam (V).
Daudziem protesta gājiena dalībniekiem pie rokām bija piestiprinātas Ēlertes un Vilka attēlu kopijas, tika nesti vairāki desmiti plakātu ar tādiem uzrakstiem kā "Rokas nost no augstākās izglītības", "Neatņemiet finansējumu kultūrai", "Neiznīciniet mūziķus, nebūs kas spēlē jūsu bērēs", "Sarmīte, atceries Lindu", "Kur vilks, kā vilks, kāpēc vilks, kas vilks? Uz mežu vilks, ar ragaviņām vilks, jo naudas nav" un citus. Tāpat mākslinieki bija izveidojuši dažādas figūras, piemēram, lāci, bet kāds jaunietis attēloja savu atrašanos giljotīnā.
Gājienā piedalījās vairāki politiķi, piemēram, Saeimas deputāti Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) un Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK). Tāpat gājienā bija redzams Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, kā arī daudzu nacionālistiska rakstura mītiņu dalībnieki - "pērkoņkrustietis" Igors Šiškins un Uldis Freimanis, kurš rokās turēja nūjas ar galā piestiprinātām miroņgalvām.
Kultūras ministre ar studentiem pasākumā tikās divas reizes - pirms gājiena Mākslas akadēmijā, kā arī pie valdības ēkas. Ēlerte atzina, ka saprotot protestētāju bažas par finansējuma samazināšanu izglītībai, tomēr to novērst neesot iespējams un kaut kādas izmaiņas esot nepieciešamas. Augstākā izglītība kopumā esot kļuvusi daudzās pozīcijās nekonkurētspējīga, un ilgstoši neesot uzstādīti kvalitātes vērtēšanas kritēriji. Ēlerte gan norādīja, ka finansējuma samazinājums mākslas izglītībai nedrīkstot būt neproporcionāls, un solīja, ka valdībā iestāšoties par šīm lietām un meklēšot labākos risinājumus. "Tas ir nepieņemami, ka šīm trim augstskolām samazina vairāk nekā pārējām," viņa piebilda.
Ministre studentiem skaidroja, ka ir jānovērš dažādu programmu dublēšanās, kas samazinot izglītības kvalitāti. Pēc viņas teiktā, neesot pareizi, ka dizaina speciālistus gatavojot 13 augstskolās, tāpēc visas šīs programmas esot "jāuzliek uz galda" un rūpīgi jāizanalizē, atsakoties no nekvalitatīvākajām. Tas esot bijis jāizdara jau pirms pieciem gadiem, bet līdz šī gada beigām šāda revīzija varētu notikt.
Pirms Ministru kabineta komitejas sēdes Ēlertei bijusi tikšanās ar premjeru, kurā Valdis Dombrovskis (V) piekritis ministres nostādnei, ka samazinājums mākslas augstskolām nevar būt nesamērīgs un proporcionāli lielāks nekā citām valsts augstskolām. To kultūras ministre arī paziņoja studentiem pie valdības ēkas.
Ar šo akciju Latvijas Mākslas akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Kultūras akadēmijas studējošo pašpārvaldes un Latvijas Mākslas augstskolu asociācija, kas apvieno trīs mākslas augstskolas - Latvijas Mākslas akadēmiju, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un Latvijas Kultūras akadēmiju -, vēlas pievērst sabiedrības uzmanību pagājušajā nedēļā Ministru kabineta slēgtajā sēdes daļā pieņemtā lēmuma sekām augstākajai izglītībai kultūrā un mākslā un lēmumu pieņemšanas nedemokrātiskai praksei. Pagājušajā nedēļā Ministru kabinets slēgtajā sēdes daļā pieņēma lēmumu par valsts apmaksāto studiju vietu skaita augstskolās samazināšanu - no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta par 600 000 latu, no Kultūras ministrijas (KM) budžeta - par 400 000 latu, kas plānots jau no šā gada 1.septembra. Attiecīgi 2011.gadā samazinājums IZM budžetā noteikts 194 000 latu un KM budžetā - 132 000 latu. Šāds samazinājums kultūras un mākslas augstākajā izglītībā faktiski nozīmē, ka šogad studijas par budžeta līdzekļiem sāks par 60% jeb 149 studējošajiem mazāk nekā iepriekšējos gados, aģentūru LETA iepriekš informēja Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis.
Izglītības iestāžu paziņojumā presei teikts, ka visnekompetentākais bija šo samazinājumu pamatojums - "samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās tiek realizētas dublējošas programmas", vienlaikus nespējot pamatot, kuras tieši studiju programmas pašlaik dublē Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija un Latvijas Kultūras akadēmija un kāpēc par šo dublēšanu, ja tādu veic citas augstskolas, būtu jāsoda tieši tās augstskolas, kurām kultūras un mākslas augstākās izglītības programmas ir to pamatdarbības veids.
