Sabiedrība
2011. gada 7. marts, 14:44

Latvija gatavojas plūdiem. Kur tie būs?

Jauns.lv

Plūdi Latvijā varētu sākties marta beigās, brīdina meteorologi. Mazāk tie skars Kurzemi, bet visvairāk Latgali - lielākās problēmas būšot Daugavpilī, Jēkabpilī un Pļaviņās.

Pašlaik ledus Latvijas upēs ir 30 – 50 centimetru biezs. Tuvākajās dienās gaisa temperatūra būs ap nulli, bet naktīs tā pazemināsies līdz mīnus 15. Tāpēc ledus iešana varētu sākties pēc 20. marta. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna teic, ka šogad no plūdiem mums neizbēgt.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu šogad cilvēki gan mazāk uztraucas par pavasara paliem. Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras „TNS Latvia” nule kā veiktās apaujas dati liecina, ka tikai 44% respondentu vecumā no 18 līdz 55 ir uztraukti par plūdiem. Pērn to skaits bija ievērojami lielāks – 69%. Tomēr tas nav iemesls sēdēt rokas klēpī salikušiem un gaidīt, kamēr sētsvidū sāks pludot. Kasjauns.lv skaidro, kur šomēnes ir vislielākie plūdu draudi.

Latgale

Daugavpils novadā applūšanas draudiem pakļautajā teritorijā dzīvo 444 cilvēki - dārzkopības mājiņās dzīvo 250, bet privātmājās - 194 cilvēki. Kopumā pali Daugavpils novadā - Nīcgales, Līksnas, Sventes, Laucesas, Kalkūnes un Tabores pagastā - apdraud aptuveni 1200 dārzkopības mājiņas, 121 privātmāju un aptuveni 6000 hektāru zemes. Applūšanas draudiem pakļautajās teritorijās uzturas arī vairāk nekā simts mājlopu.

Nopietni plūdi var skart arī Līvānus.

Sēlija

Kā katru gadu arī šopavasar ievērojami plūdi visdrīzāk piemeklēs Pļaviņas, Jēkabpili un Salas pagastu.

Jēkabpilī paredzēts uz Daugavas ledus kaisīt kūdru, lai veicinātu ledus vienmērīgu kušanu. Lielākie plūdu draudi varētu būt Pļaviņām, kur jau izveidojies ledus sastrēgums.

Jēkabpilī darbosies Civilās aizsardzības štābs un „karstais telefons” - 65231885.

Vidzeme

Šomēnes Carnikavas novads Plūdu programmā ir noteikts prioritāro plūdu riska vietu sarakstā, kurā jāveic detalizēti izpētes vai pretplūdu aizsardzības pasākumi, jo novada teritorija ir dabiskā plūdu un jūras uzplūdu apdraudētā teritorija, kur stipru vēju laikā katru gadu notiek jūras ūdeņu ieplūšana Gaujas ietekā un piegulošā teritorija tiek appludināta.

Valmierā, posmā no Cēsu ielas līdz vecajam šaursliežu dzelzceļa uzbērumam Gaujas kreisajā krastā ir apdraudēti 37 zemes īpašumi, kā arī Linarda Laicena un Rūpniecības, kā arī Audēju un Fabrikas iela. Īpaša uzmanība jāpievērš L. Laicena 9., 13., 15. nama, kā arī Rūpniecības ielas 42. nama iedzīvotājiem. Applūšanai apdraudēta arī Mazā Stacijas, Tālavas un Kāpu iela.

Zemgale

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks, ģenerālis Ainars Pencis paredz, ka šogad plūdi Jelgavā un citur ap Lielupi būs nenozīmīgi, jo sniega nav daudz, arī zeme nav sasalusi.

Pencis intervijā „Radio 101” atklājis, ka pašlaik precīzi pateikt par plūdiem vēl neko nevar, taču paredz, ka plūdi šogad nebūs tik spēcīgi kā pērn.

„Mūs ietekmē Lietuva un Baltkrievija,” skaidroja Pencis. Piemēram, Lietuvā sniega sega nav bieza, tāpēc arī ūdens daudzums Lielupes pietekās, kas var ietekmēt plūdu iespējamību Jelgavā, nebūs liels.

Tiesa, Pencis ir piesardzīgs – daba var izspēlēt dažādus jokus - pērn, piemēram, Jelgavu ietekmēja mazo upīšu pārplūšana, līdz ar to neko konkrēti paredzēt nevar.

Kurzeme

Plūdu visvairāk apdraudētās vietas Kurzemē ir Bārtas upe posmā no Nīcas tilta līdz ietekai ezerā, kā arī no Ječupītes līdz Nīcas tiltam, Liepājas ezers posmā no Ezera līdz Kungu ielai un bijušajā Otaņķu pagasta teritorijā.

Apdraudēto vietu sarakstā iekļautas arī teritorijas pie Papes ciema blakus Papes ezeram, vairākas vietas Ventas upē un Abavas upe bijušā Zlēku pagasta teritorijā. Liepājas pilsētas plūdu kartē kā apdraudētākās vietas ir atzīmētas Ezerkrasts un mikrorajons „Jaunā pasaule”.

Nīcas novadā atrodas plūdu apdraudētā teritorijā atrodas aptuveni 20 māju – Lauņciemā un pie Jēčupītes ietekas Bārtas upē.

Rīga

Latvijas galvaspilsētā iespējamās plūdu vietas ir Pārdaugavā - Bolderājā, Lucavsalā, Voleros, Daugavgrīvā, pie Beķermuižas, Krēmeros.

Elmārs Barkāns/Foto: Agnese Leiburga/LETA