Kristiete sašutusi par pagānu svētkiem Ķengaraga bērnudārzā
Kādā Ķengaraga bērnudārzā pagājušās nedēļas nogalē audzinātāji trīsgadīgiem bērniem likuši noraudzīties salmu lelles un krusta dedzināšanā, vēsta LNT raidījums „Tautas balss”. Tur svinēti senie krievu tautas svētki Masļeņica.
Rīgas 193. pirmsskolas izglītības iestādes (Maskavas ielā 266) rotaļu laukumā noticis kāds mistisks rituāls, kuru nofilmējusi aculieciniece Antra un video materiālu nodevusi televīzijas rīcībā.
Bērnudārza vadība skaidro, ka, dedzinot salmu lelli, tika atzīmēta krievu tautas tradīcija – Masļeņica, sadedzinot ziemu un sagaidot pavasari. Pēc šī pagānu rituāla bērni esot devušies ieturēt tradicionālo Masļeņicas maltīti – pankūkas. Masļeņica bērnudārzā ir atzīmēta tāpēc, ka to apmeklē krievu tautības bērni un audzinātāji šajā rituālajā tradīcijā neko nosodāmu nesaredzot.
Antra gan novērojusi, ka tiek dedzināts krusts, jo pēc lelles sadedzināšanas pāri palika tās krusta formā izgatavotā pamatne, kas atgādināja krustu un tādējādi noslēgumā bērni esot noskatījušies ne tikai kā sadeg salmu lelle, bet arī kristietības simbols, un to var pielīdzināt ar melnās maģijas izdarībām.
Antra teic: „Krusts ir svēts simbols, tādēļ radās jautājums, kāpēc bērnudārzā trīsgadīgiem bērniem kaut kas tāds jārāda - kā dedzina krustu un reliģiskas lietas. Masļeņicā ir arī pankūku cepšana. Kāpēc bērniem nevar pankūkas cept, nevis dedzināt lelles vai krustus?”
Bērnudārza vadība par sev adresētiem pārmetumiem bija visai pārsteigta un apgalvoja, ka šajā iestādē jau 20 gadus dedzinot šādas lelles un nevienam no vecākiem līdz šim neesot bijis pretenziju.
Bērnudārza vadītāja Larisa Iļjina „Tautas balsij” sacīja: „Tā ir krievu tradīcija - svinēt šos svētkus septiņas dienas, un katrai dienai ir savi pienākumi.” Pēdējā svētku dienā notiekot atvadīšanās no Masļeņicas, proti, esot tradīcija sadedzināt salmu lelli, lai „aizietu slimības, bēdas”. Iļjiņa raidījumam teicās, ka bērnu vecāki par lelles dedzināšanu tikuši informēti. Tomēr „Tautas balss” uzzināja, ka daļa vecāku par šīm svinībām priecājoties, bet citiem nebijis ne jausmas, ka bērnudārza teritorijā tika dedzināta lelle.
Pareizticīgo priesteris tēvs Artēmijs Kučinskis „Tautas balsij” norādīja, ka iebilstot pret salmu lelles dedzināšanu mazu bērnu acu priekšā un tas „ir pagānisms, ko baznīca neatbalsta”.
Savukārt tautas dziedniece un astroloģe Kristīne Zeltiņa notikušajā nesaskata neko nosodāmu: „Viennozīmīgi, tur nav melnās maģijas rituāls, drīzāk tā varētu būt salmu lelle, ko parasti dedzina Masļeņicā. Tie ir seni pareizticīgo svētki, kur cilvēki priecājas, pārģērbjas, taisa gadatirgus un ēd pankūkas.”
Tomēr Antra ir pārliecināta, ka bērnudārzā tika dedzināts krusts un saka: „Krusts tiek tieši sātaniskā nozīmē dedzināts. Tāpēc šo krusta dedzināšanas jautājumu es nesapratīšu. Tas ir līdzvērtīgi kā Latvijas karogu dedzināt.”
Bērnudārza darbinieki uzskata, ka Antra neesošo krustu saskatījusi lelles pamatnē un viņi svinējuši Masļeņicu, tāpat kā latvieši svin Meteņus.
