Tieslietu ministrija vēlas pārskatīt Krimināllikumā paredzētās sodu robežas

Kā aģentūru LETA informēja tieslietu ministra preses sekretāre Inga Saleniece, ar likumprojekta pieņemšanu tiks panāktas konceptuālas izmaiņas Latvijas kriminālsodu sistēmā - tā tiks tuvināta citu Eiropas Savienības (ES) valstu sodu sistēmai.

Likumprojekts paredz samazināt sodu maksimālās un minimālās robežas, īpaši par mantiskajiem noziegumiem. Vienlaikus bargi sodi tiek saglabāti noziegumiem, kas saistīti ar cilvēka veselības un dzīvības apdraudējumu, narkotikām, dzimumnoziegumiem - tādiem pārkāpumiem, kuri rada reālus draudus sabiedrībai arī turpmāk. Likumprojekts paredz palielināt naudas sodu un piespiedu darba īpatsvaru, tādējādi samazinot brīvības atņemšanu.

Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V) uzskata, ka pēc minēto grozījumu stāšanās spēkā noziedznieki jutīsies sodīti un nevēlēsies nākotnē vairs izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus. "Starptautiskā pieredze liecina, ka sabiedrībā izciešamie sodi ir pietiekami efektīvi un valstij šo sodu īstenošana ir stipri lētāka. Bargie brīvības atņemšanas sodi mums ir dārgs mantojums no Padomju Savienības laikiem, kad brīvības atņemšanai bija nozīmīgākā loma starp visiem kriminālsodiem," uzskata Štokenbergs.

Brīvības atņemšanas sodu par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu paredzēts piemērot tikai tad, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no panta sankcijā paredzētiem vieglākiem soda veidiem. Tas nozīmē, ka pamatā par mazāk smagu noziegumu jāpiemēro piespiedu darbs, naudas sods, arests, bet tikai īpašos gadījumos - brīvības atņemšana.

Kā atzīmēja Saleniece, ar jaunajiem grozījumiem par mantiskajiem noziegumiem brīvības atņemšanas sods tiks samazināts vidēji par 40%. Tas ļaus nākotnē samazināt arī ieslodzīto skaitu cietumos vidēji par 30%.

Likumprojekts paredz arī konkretizēt soda noteikšanas principus un kritērijus, kas novērsīs nodarījumam neatbilstošu sodu piemērošanu un veidos vienveidīgu tiesu praksi, paredz grozījumu izstrādātāji.

Patlaban Latvijā brīvības atņemšanas sodu termiņi ir ne tikai ievērojami ilgāki nekā citviet ES, bet Latvijā likumpārkāpēji ir ieslodzīti cietumos vai notiesāti ar brīvības atņemšanu arī tādos gadījumos, kad persona nerada reālu sabiedrības drošības apdraudējumu. Ļoti bargi ir sodi par mantiskajiem noziegumiem - zagšanu, krāpšanu jeb par tādiem noziegumiem, kas rada apdraudējumu cilvēka mantai, īpašumam, bet ne dzīvībai un veselībai, ko citur pasaulē uzskata par patiešām nozīmīgiem. Vidējais ieslodzījuma laiks ir mazliet mazāk par sešiem gadiem. Citās valstīs šis rādītājs ir aptuveni divi gadi.

Salīdzinoši augsts rādītājs Latvijā ir arī, aplūkojot ieslodzīto skaitu uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā ziņā starp 48 Eiropas valstīm Latvija atrodas 2.-3.vietā, informēja Saleniece, uzsverot, ka brīvības atņemšanas sods valstij ir visdārgākais no visiem soda veidiem, proti, 3250 latu gadā uz vienu ieslodzīto.

Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas pirmā nozīmīgā krimināltiesību reforma tika pabeigta 1999.gadā, kad spēkā stājās KL, aizstājot līdz tam spēkā esošo Latvijas Kriminālkodeksu. Neskatoties uz minēto, KL joprojām tika saglabāta padomju gados mantotā represīvā sodu sistēma, atzīst TM.

Nopietns pagrieziena punkts situācijas maiņai bija 2009.gads, kad Ministru kabinets apstiprināja TM izstrādāto Kriminālsodu politikas koncepciju. Tajā pirmo reizi bija iekļauti piedāvājumi par jomām, kurās šos sodus samazināt vai kurās var piedāvāt brīvības atņemšanai alternatīvus sodus.

Šodien Valsts kancelejā iesniegtais grozījumu projekts KL ir izstrādāts saskaņā ar minēto Kriminālsodu politikas koncepciju. 2010.gada 20.septembrī grozījumu projekts tika atbalstīts Ministru kabineta komitejas sēdē. Pēc likumprojekta atkārtotas saskaņošanas ar Ģenerālprokuratūru un Iekšlietu ministriju tas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Kasjauns.lv/Foto: Ieva Čīka/LETA