Latvijas zinātnieki zemestrīces iespējamību noliedz
Pagājušā nedēļā pamatīgu satricinājumu izraisīja ukraiņu ģeofiziķes Emmas Ņesmjanovičas paziņojums, ka Rīgā šonedēļ ir iespējama zemestrīce. Mūsu glābēji šo brīdinājumu „laiduši gar ausīm”.
Ņesmajnovičas intervija laikrakstā „Vesti Segodņa” radīja pamatīgu satraukumu, ko, protams, veicināja traģiskie notikumi Japānā. Jāuzsver, ka Ņesmjanovičas prognozes tika publicētas 10. martā - dienu pirms zemestrīces Japānā un ievērību tās izpelnījās tikai dienu vēlāk.
Ukraiņu ģeofiziķe, kura ir atzīta dabas katastrofu prognozēšanas speciāliste Ukrainā un Krievijā, apgalvoja, ka Latvijā dabas kataklizmas, domājams, zemestrīce Latvijas galvaspilsētā un tās apkārtnē visdrīzāk iespējama piecas dienas - no 14. līdz 18. martam. Tieši Rīga un Rīgas rajons atrodas seismiski visbīstamākajā zonā, ko zinātnieki jau atzinuši pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū, uzsvēra Ņesmjanoviča.
Vienlaikus viņa piebilda, ka Latvija var būt sevišķi apdraudēta tāpēc, ka pēc PSRS sabrukuma Latvijā vairs nav augsti kvalificētu speciālistu un aparatūras, kas varētu dot zemes garozas svārstību prognozes. Zemestrīce Latvijai varot uzbrukt pēkšņi un negaidīti, neviens tam nebūs gatavs.
Tāpat „Vesti Segodņa” atgādināja, ka Ņesmjanovičas, kura tagad sadarbojas ar Ukrainas un Krievijas Ārkārtējo situāciju ministrijām, līdzšinējās prognozes ir bijušas precīzas.
Glābšanas dienesti nevēlas gaidīt pasaules galus un katastrofas
Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšnieces Inga Vetere kasjauns.lv teiktā var secināt, ka VUGD Ņesmjanovičas prognozes ir „laidis gar ausīm”, jo dienests uzticas vienīgi Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras speciālistiem un prognozēm. Ja VUGD ņemtu vērā visu katastrofu pareģotāju un dabas pētnieku entuziastu prognozes, tad dienestam pasaules gals būtu jāgaida katru otro dienu, teica Vetere.
Pēc Ņesmjanovičas intervijas parādīšanās un zemestrīces Japānā sekoja vairāku LVĢMA speciālistu paziņojumi, ka nekāda zemestrīce Rīgā un tās apkārtnē nav gaidāma.
Latvijas speciālisti noliedz zemestrīces iespējamību
LVĢMA seismologs Valērijs Ņikuļins aicināja Latvijas iedzīvotājus nepanikot tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Latvija neatrodas seismiski aktīvā zonā (tas gan ir tieši pretēji kā Ņesmjanovičas apgalvojumam, kura uzsver, ka Latvija atrodas seismiski aktīvajā zonā). Pazemes grūdieni gan pie mums notiek samērā regulāri, bet tie ir visnotaļ vārgi. Piemēram, pēdējo reizi 2 – 3 balles stipri grūdieni Rīgā tika novēroti 22. novembrī, bet tos varēja just tikai galvaspilsētas daudzstāvu namu augšējos stāvos.
Latvijā darbojas divas seismoloģiskās stacijas – Valmierā un Slīterē. Tiek uzskatīts, ka teorētiski Latvijā iespējamās zemestrīces var sasniegt septiņu baļļu stiprumu, teic Ņikuļins. Sesimoloģiski visaktīvākajā zonā atrodas Bauska un Daugavpils. Stiprākā zemestrīce Latvijā tika prognozēta tālajā 1857. gadā Ziemeļkurzemē – Irbē.
Savukārt Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes profesors Māris Kļaviņš intervijā „Radio Baltkom” teica, ka Latvijā lielas zemestrīce nevar notikt. Latvija atrodas uz lielās Eirāzijas ģeoloģiskās plātnes un tā ir samērā stabila, tādēļ pie mums zemestrīce var sasniegt tikai 3 baļļu, maksimums 4 baļļu stiprumu, uzsver Kļaviņš.
