Leģionāri prasa gandarījumu no Ušakova par ķengāšanu medijos
16. martā jau 59. reizi latvieši visā pasaulē atzīmēs Leģionāru piemiņas dienu, tā atceroties traģiskās Otrā pasaules kara kaujas, kurās piedalījās arī latvieši. „Daugavas vanagi” grib gandarījumu no Rīgas mēra par leģionāru noķengāšanu.
Latvijā galvenie Leģionāru dienas pasākumi norisināsies Rīgā, Lestenē, Krustpils novadā, Ikšķilē...
Leģiona vēsture
1943. gada janvārī Ādolfs Hitlers atļāva okupētajā Latvijas teritorijā dibināt nacionālās latviešu divīzijas, kuras iekļāva SS sastāvā. Kaut arī leģions – 15. un 19. divīzija - skaitījās brīvprātīgie karapulki, faktiski vācu okupācijas vara piespiedu kārtā tajos mobilizēja latviešus puišus. Jāteic, ka leģiona sastāvā bija arī brīvprātīgie, kuri cīnījās nevis par Lielvācijas uzvaru, bet gan par to, lai Latvijā neatkārtotos „baigais gads” – otrreizēja padomju okupācija. Leģionāri pēc būtības cīnījās par brīvu Latviju.
1944. gadā no 16. līdz 19. martam Krievijā pie Veļikajas upes, tikai dažus desmitus kilometrus no Latvijas robežas, notika viena no traģiskajam kaujām latviešu vēsturē, kurā vienas frontes līnijas pusē cīnījās padomju armijas latviešu strēlnieku divīzija, bet otrā pusē – vāciešu dibinātais latviešu leģions. 1944. gada martā latviešu leģions apturēja padomju armijas uzbrukumu, bet tas neaizkavēja otrreizēju padomju okupāciju, kura ilga līdz 1991. gadam.
Latviešu leģions Latvijas vēsturē simbolizē nevis neonacisma idejas, bet gan cīņu par Latvijas neatkarību. Kopumā SS latviešu divīziju sastāvā cīnījās vismaz 52 000 latviešu vīru.
Leģiona statuss
1952. gadā trimdas „Daugavas vanagu” organizācija 16. martu noteica par Latviešu leģiona atceres dienu. Kopš trešās atmodas laika to katru gadu atzīmē arī Latvijā, neraugoties uz to, ka pēdējos gados Krievijas propagandas iespaidā latviešu leģionārus daudzi Latvijas vēstures nezinātāji vaino nacistu noziegumos un saukā par „fašistiem asinssūcējiem”.
Jāatgādina, ka Nirnbergas kara tribunāls savā 1946. gada 1. oktobra spriedumā noteica to personu loku, kas iekļaujami noziedzīgajā SS organizācijā, kā izņēmumu minot piespiedu kārtā mobilizētos, ja viņi nav pastrādājuši kara noziegumus. Tas attiecās uz lielāko daļu latviešu un igauņu leģionāru. Tāpēc Rietumu sabiedrotās valstis - ASV, Lielbritānija un Francija - leģionāriem, kas bija nonākuši šo valstu okupācijas zonās, piešķīra politisko bēgļu statusu. ASV pārstāvniecība 1950. gadā atkārtoti deklarēja: „Baltijas Waffen SS vienības (Baltijas leģioni) pēc sava mērķa, ideoloģijas, darbības un karavīru kvalifikācijas uzskatāmas par īpašām, no vācu SS atšķirīgām vienībām.”
„Daugavas vanagi” pieprasa Ušakova atvainošanos
Neraugoties uz to, pēdējos gados Rīgā tā dēvētie antifašisti rīko protesta akcijas pret Leģionāru dienas atceres pasākumiem. Šogad Rīgas dome, kurā toni nosaka „Saskaņas centrs”, 16. martā aizliedza visus pasākumus, kurus vēlāk tiesa atkal atļāva.
„Daugavas vanagu” pārstāvis Jānis Atis Krūmiņš ir nesapratnē par šādu Rīgas pašvaldības nostādni un paziņojis:
„Organizācijas, kuras sevi dēvē par antifašistiem, parasti uzsver, ka nerīkos savus pasākumus, ja to nedarīsim mēs. Lai redzētu, cik šie vārdi patiesi, apzināti nesteidzāmies ar pašvaldības lēmuma apstrīdēšanu tiesā. Tas, ka „antifašisti” tiesā pasteigušies izcīnīt sev tiesības rīkot savus pasākumus, apliecina, ka viņu galvenais mērķis ir rīkot nekārtības neatkarīgi no tā, ko darīsim mēs.”
Viņš arī piebilda, ka „Daugavas vanagi” vēlas, lai Rīgas dome beidzot saprastu, „ka mēs dzīvojam tiesiskā valstī”, tādēļ iesnieguši tiesā prasību piedzīt no Rīgas domes 10 000 latu par nodarīto morālo un materiālo kaitējumu. Tāpat organizācija vēlas saņemt publisku Rīgas mēra Nila Ušakova atvainošanos par leģionāru noķengāšanu masu medijos.
Latviešu leģions 1943. – 1944. gadā (kinožurnāls „Ostland Nedēļas Apskats”)
Leģionāru apmācības
Leģionāri Kurzemes katlā 1944. – 1945. gadā
Leģionāru dziesma „Kad ar uzvaru!”
Fakti par latviešu leģionu un 16. martu:
Elmārs Barkāns
