Zatlera pārvēlēšanai nepietiek balsu
Valsts prezidentam Valdim Zatleram pagaidām nav parlamenta vairākuma atbalsta, - viņu atbalsta 47 Saeimas deputāti, - liecina laikraksta "Diena" veiktā deputātu aptauja.
Ja pieņem, ka lēmums tiek pieņemts, uzklausot katra viedokli, deputātu vairākuma atbalsts Zatleram pagaidām ir "Vienotības" frakcijā, kurā no 33 deputātiem viņu varētu atbalstīt 21 politiķis, kā arī apvienības "Par labu Latviju!" frakcijā - ja Zatlers tiks izvirzīts, par viņu varētu nobalsot visi astoņi PLL deputāti.
Taču, iespējams, koalīcijai nebūs viegli vienoties, jo no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputātu atbildēm izriet, ka šajā frakcijā viņu atbalsta tās vadība, bet vairāki ierindas deputāti šaubās. Iespējams, tā ir nespēja formulēt patstāvīgu viedokli, bet vēlme nogaidīt, kā liks rīkoties frakcijas vadība.
Līdzīgu iemeslu dēļ arī lielākā daļa "Saskaņas centra" (SC) deputātu izvairījās no skaidras atbildes, savukārt "Visu Latvijai!"-TB/LNNK deputāti, visticamāk, noskaņojas diviem rīcības variantiem – viņi varētu atbalstīt Zatleru, ja viņš tiks izvirzīts, bet varētu arī balsot par citu kandidātu.
Joprojām ir iespaids, ka "Vienotībā" ir cilvēki, kas varētu vēl nodoties arī cita prezidenta meklējumiem, bet nav skaidrs, vai tas saistīts ar vēlmi panākt vienošanos ar ZZS vai citiem iemesliem.
"Vienotība" kā premjera partija ir īpašā situācijā arī tādā ziņā, ka tās nostāšanos pret tagadējo prezidentu ārpus valsts var uztvert kā zināmu politiskās nestabilitātes pazīmi. Līdzīgs signāls būtu arī tad, ja partijas Zatleru izvirzītu, bet viņš negūtu ievēlēšanai nepieciešamo vairākumu, raksta "Diena".
Zatlera paziņojums par gatavību atkārtoti kandidēt varētu apgrūtināt citu amata pretendentu uzaicināšanu, jo vismaz no Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita sacītā bija saprotams, ka viņš neredz pamatu kandidēt, ja Zatlers ir gatavs šo darbu turpināt. Arī Eiropas komisārs Andris Piebalgs "Dienai" izteicies, ka viņš noteikti nekandidēs Valsts prezidenta vēlēšanās.
Savukārt portāls "pietiek.com" informē, ka pirmajai saskaņošanai kopumā tikuši izvilkti divi saraksti ar uzvārdiem, kas politikas kuluāros nosaukti par "Lemberga vēlmju sarakstiem". Pirmajā figurējuši zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), bijušais Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (Latvijai un Ventspilij), pašreizējā Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa (V), Valsts kontroliere Inguna Sudraba un vides un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS). Otrajā šī saraksta variantā Vējoņa vairs nav, toties parādījies bijušā ārlietu ministra, tagad Latvijas vēstnieka NATO Māra Riekstiņa (TP) vārds.
Uzkrītoši, ka pārsvarā saraksti sastāv no politiskiem uzvārdiem, tikai izņemot Sudrabu. Pieredze no iepriekšējām prezidenta vēlēšanām rāda, ka tik savlaicīgi pirms balsojuma nopludināti kandidātu uzvārdi parasti nav īstie – potenciāli ievēlamie kandidāti parādās maksimāli tuvu balsojuma brīdim. Tas, ka par apspriestajiem uzvārdiem vismaz neoficiāli gatavi runāt politiķi, kuriem tie piedāvāti apsvēršanai, savukārt rāda, ka viņi nav gatavi kādu no tiem atbalstīt un vēlas vienoties par alternatīvu, informē portāls.
VIDEO: Valdis Zatlers: Kas es esmu?