Ģimenes pārtikai spiestas tērēt par 15-20 latiem mēnesī vairāk nekā pērn

Par galveno ģimenes labklājības pasliktināšanās iemeslu Latvijas iedzīvotāji visbiežāk nosauc pārtikas produktu sadārdzināšanos - to atzīst 80% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pērnā gada nogalē veiktie aprēķini.

Saskaņā ar CSP datiem tieši pārtikas preču sadārdzinājumam ir bijusi viena no lielākajām ietekmēm uz inflāciju pēdējā gada laikā. Kā ziņots, februārī gan mēneša, gan gada izteiksmē visstraujākais cenu pieaugums bijis pārtikai. Gada laikā pārtikas produktu cenas cēlušās par 9,8%, savukārt viena mēneša laikā pārtikas produkti kļuvuši vidēji par 1,8% dārgāki. Atsevišķu produktu cena gada laikā pat dubultojusies.

"Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta rīcībā esošie dati liecina, ka Latvijas vidējās mājsaimniecības budžetā izdevumi pārtikai veido 25%-35% no visiem tēriņiem. Absolūtos skaitļos izdevumi par pārtiku svārstās robežās no 30 latiem līdz pat 200 latiem vienam ģimenes loceklim, tomēr vidēji vienam cilvēkam pārtikai mēnesī tiek tērēti 50-60 lati.

"Iedzīvotāji meklē veidus, kā ietaupīt uz pārtikas rēķina. Satraucoši ir tas, ka lielākais cenu pieaugums ir bijis tieši augļiem, dārzeņiem, piena un labības produktiem, kas ir veselīga uztura pamatā. Ja ģimenes optimizē savus izdevumus pārtikai uz šo produktu rēķina, uzturs var kļūt nepilnvērtīgs un ilgtermiņā radīt veselības problēmas," norādīja Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe.

Institūta šā gada februārī veiktā aptauja liecina, ka 77% pircēju cenšas savā labā izmantot pārtikas veikalu atlaides vai akcijas. Tomēr katrs piektais aptaujas dalībnieks vismaz reizi nedēļā konstatē, ka daļa pārtikas ir sabojājusies un ir jāizmet, jo nav bijis iespējas apēst visu iegādāto. Vēl 39% iedzīvotāju šādā situācijā nonāk aptuveni reizi mēnesī.

"Šie dati liecina, ka ģimenes spētu samazināt savus izdevumus pārtikai, ja pievērstos rūpīgākai plānošanai. Pirmais solis tēriņu optimizācijai ir maltīšu plānošana un iepirkumu saraksta sastādīšana. Zinot nepieciešamo produktu sarakstu, var kritiski izvērtēt akcijas preču iegādes nepieciešamību. Pastāv arī dažādi paņēmieni, kā ierobežot impulsīvus pirkumus - tie pārsvarā saistīti ar sevis disciplinēšanu un izvairīšanos pievērst uzmanību precēm, kas nav pirkumu sarakstā," klāstīja Krampe.

Privātpersonu finanšu institūta eksperti uzskata, ka, pārdomāti saplānojot pārtikas iegādi, vidusmēra ģimenes varētu ietaupīt līdz pat 10% no izdevumiem pārtikai un tādējādi vismaz daļēji atslogot ģimenes budžetu no pārtikas cenu kāpuma radītā sloga.