Žagars atved uz lauku mājām japānietes

­

Japāna pašlaik atgūstas pēc postošās 11. marta zemestrīces un cunami viļņa, turklāt Fukusimas atomelektrostacijā notikusī avārija draud ar vēl smagāku katastrofu.

Matīss Žagars (30) Kioto Universitātē raksta doktora disertāciju, ar viņu kopā Japānā bija sieva Alise un astoņus mēnešus vecā meitiņa Elīza, kad notika zemestrīce. Radiācijas draudu dēļ un ģimenes labad Žagars nolēma doties uz Latviju un līdzi aicināja savu studiju biedreni, bioloģi Noriko.

Japānietes Latvijas laukos netālu no Cēsīm nogaršojušas latviešu nacionālo ēdienu — šķovētos kāpostus, un atzinušas par garšīgiem, vēsta „Ir”. Noriko ir pavisam mierīga, tikai Matīss paskaidrojis, ka japāņi savus pārdzīvojumus neizrāda. Žagars, stāstot par Japānā 11. martā redzēto, uzsver, ka japāņi nekrita panikā, nežēlojās, „nekāpa viens otram pāri”. Individuālās intereses pakļautas sabiedrības interesēm.

„Ir”: „Lūkojoties uz garajām rindām pēc pārtikas, kurās japāņi pacietīgi un pieklājīgi, neaizskarot citu intereses, bija gatavi stāvēt, viņš sev uzdeva jautājumu — kas līdzīgā situācijā notiktu Latvijā?” Matīss žurnālā skaidro, ka tas ir „samuraja gēns — viņi prot sevi noskaņot negatīvajam, izturēties pret to bez emocijām, jo uzskata, ka tas ir liktenis”.

Kioto zemestrīces brīdī vienīgi lampa viegli sašūpojusies pie griestiem, no epicentra viņus šķīra ap 600 kilometru. Mazas zemestrīces Japānā esot tikpat pierastas kā Latvijā lietusgāzes.

Noriko vīrs ir palicis Tokijā, kur viņš strādā, patlaban viņi nesazinās. Uz „Ir” jautājumu, kāpēc viņš nedevās sievai un meitai līdzi uz Latviju, Noriko atbild īsi — viņam  jāstrādā. Došanos prom no valsts šādā brīdī japāņi uzskata par pretdabisku, vismaz vīriešiem gandrīz vai nepieļaujami.

Ar japāņiem jāprot klusēt, novērojis „Ir”. Atšķirībā no latviešiem, kuri, braucot vienā auto, uzskatīs par elementāru pieklājību pārrunāt laika apstākļus un politiku, japāņi klusēs un nejutīsies neērti. Matīss atklājis, ka, braucot mašīnā kopā ar saviem japāņu pasniedzējiem, austiņās klausās Hariju Poteru, „lai nav jāiztur tas šausmīgais klusums”.

Noriko cer, ka mēneša laikā Japānā viss atrisināsies, un tad kopā ar meitu viņa atgriezīsies dzimtenē. Jaunā zinātniece pēta, vai jūras zīdītāju jūrasgovju savstarpējo sasaukšanos ietekmē cilvēku radītie trokšņi okeānā. Kioto jāatgriežas arī Matīsam, lai pabeigtu doktora darbu, kas saistīts ar zivju barošanās īpatnību pētīšanu mangrovju kanālos Taizemē, raksta „Ir”.