Latvija - īsts Sūnu ciems. Dombrovskis ir sevi izsmēlis
Premjers Valdis Dombrovskis sevi ir izsmēlis, žurnālam "Kapitāls" norāda agrākais diplomāts un Latvijas vēstnieks vairākās Eiropas valstīs, Latvijas pārstāvis Baltijas jūras valstu padomē Valdis Krastiņš.
Viņš asi kritizē Latvijā pieņemtos lēmumus laikā kopš 2004.gada 1.maija, kad kļuvām par Eiropas Savienības dalībvalsti. Šajā laika posmā "izveidojās burbulis, notika tā plīšana, bija apšaubāmie darījumi ap "Parex banku", arī [toreizējā finanšu ministra Ata] Slaktera un [toreizējā premjera Ivara] Godmaņa izdarības, kuras padziļināja krīzi".
"Tad nāca Valdis Dombrovskis. Šis izturētais, nenoliedzami godīgais cilvēks valsti pārņēma gluži neiedomājamā situācijā. Manī viņa rīcība toreiz un labu laiku pēc tam izraisīja cieņu un apbrīnu. Pamazām tomēr parādījās stīvuma un tuvredzīguma iezīmes. Pēc 10.Saeimas vēlēšanām un valdības veidošanas oktobrī Dombrovskis parādīja, ka diemžēl ir sevi izsmēlis," uzskata Krastiņš. "Tiesa, arī šodien viņš vēl varētu uzstāties radio un TV ar programmatisku runu, visiem paskaidrojot grūtības, kuras jāuzņemas, un mērķus, kurus tad varam sasniegt. No viņa to gaida, un sekotāju netrūktu. Tomēr acīmredzot viņam nav, ko piedāvāt. Tā vietā tiek bezgalīgi runāts par konsolidāciju, banku stabilizāciju, stabilitāti vispār, mēs tiekam aicināti uz ticības aktu - uz ekonomikas uzlabošanos nākotnē."
Kā uzskata Krastiņš, paradoksālā kārtā mēs esam nonākuši turpat, kur Aigara Kalvīša (TP) valdības laikā: valdošie domā, ka ieguvuši mandātu rīkoties, kā vēlas, neuzklausot sabiedrību, nediskutējot, nepārliecinot un nepierādot. Arī Saeima darbojas tāpat kā iepriekš - lēmumus pieņem koalīcijas padome, bet deputāti par šiem lēmumiem nobalso bez liekām debatēm. Opozīcijas priekšlikumi neeksistē tādēļ, ka tie nenāk no savējiem.
"Īsts Sūnu ciems!" politiskos notikumus Latvijā raksturo eksperts.
Kā uzsver Krastiņš, Rīgas centrā un citos rajonos parādās arvien vairāk tukšu namu. Redzētais apliecina pilsētas degradāciju - saimnieciskā dzīve apstājas, iedzīvotāju kļūst arvien mazāk.
Turklāt jau drīzumā gaidāma jauna iedzīvotāju izbraukšana, jo tiks atvērts Vācijas darba tirgus, bet vācu valodas kursi ir pārpildīti.
"Ko dara valdība, lai to novērstu? Praktiski neko. Tiek bezspēcīgi runāts par Eiropas darba tirgus atvērtību, notiek vaimanāšana par sociālā budžeta izsīkumu, par nespēju izmaksāt pensijas un pabalstus. Dabīgi! Ja cilvēki nevar uzturēt un tādēļ nevēlas bērnus vai arī aizbrauc no Latvijas, bet palikušie noveco, tad pelnītāju un nodokļu maksātāju skaits kļūst nepietiekams," norāda bijušais diplomāts.
Šo dramatisko situāciju varētu mainīt skaidra, precīza krīzes pārvarēšanas un dzīves līmeņa paaugstināšanas programma valdības līmenī, taču tādas nav. Valdība svaidās, sola, nepilda solīto. Acīmredzot pār norisēm valstī kontrole ir zaudēta, jo aizdevēji nemitīgi top piesaukti kā galējā instance lēmumu pieņemšanā.
Kā atgādina Krastiņš, Latvija nav vienīgais finanšu kraha gadījums pasaules vēsturē. Pieredze, kā rīkoties, uzkrāta liela, atliek izvēlēties mūsu situācijai tuvāko paraugu, piemērot mūsu vajadzībām un rīkoties.
"Bet premjers un finanšu ministrs to pagaidām nedzird. Viņus, šķiet, vada galīgi greiza naudas elka pielūgsme: stabilais lats vai eiro mūs glābšot. Vai atgādināt, ka naudai un stabilitātei pašai nav nekādas vērtības? Vērtība naudai rodas, to saprātīgi pielietojot. Lielam vairumam nospļauties par abstrakto stabilitāti, svarīgs ir darbs un iespēja nopelnīt," akcentē bijušais diplomāts.
Krastiņš izstrādājis vairākus priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Pirmkārt, nepieciešams atteikties no patlaban nepieņemamā uzstādījuma par tirgu kā visu lietu izkārtotāju un sākt rīkoties valsts līmenī ekonomikas sakārtošanai.
Tāpat jāatsakās no pašreizējās griešanas un taupīšanas politikas. Tā aizstāv ārzemju banku intereses un neļauj izdarīt nepieciešamo Latvijas saimnieciskās dzīves atjaunošanai.
Trešais priekšlikums - vismaz daļēji atbrīvot iedzīvotājus no nepanesami smagās parādu nastas, pārvēršot eiro parādus latos, vienlaikus valstij pārņemot daļu parādu, izlaižot valsts parādzīmes kā garantiju bankām, piespiežot bankas uzņemties daļu zaudējumu.
Ceturtkārt, nepieciešams izstrādāt pasākumus importa ierobežošanai, lai atbrīvotā nauda neaizplūstu pāri robežām.
Piektais priekšlikums - vienoties par modeli, kā iegūt naudu saimnieciskās dzīves atjaunošanai. Kā iespējamās rīcības modeļi tiek minēta devalvācija un/vai aizņēmumi.
Tāpat nepieciešams veikt valsts ieguldījumus rūpniecības atjaunošanai, ceļiem un citai infrastruktūrai, bet septītais priekšlikums - sākt nopietni risināt demogrāfisko situāciju un īstenot imigrācijas politiku.
"Ja nedarīs neko, bet turpinās līdzšinējo stabilizāciju, tad nabadzība un iznīkšana mums garantēta uz ilgiem gadiem. Ja to nesaprot pie valdīšanas esošie politiķi, tad..." akcentē Krastiņš.
LETA Nozare.lv/ Foto: Ieva Čīka/ LETA, Lauris Nagliņš/ LETA
