Skandāli Salaspils luterāņu draudzē turpinās. Būs tiesu darbi

Salaspils luterāņu konflikta priekšvēsture jāmeklē 2008. gadā, kad, neraugoties uz ekonomisko krīzi, vietējā draudze pilsētas centrā, Rīgas ielā nolēma celt savu dievnamu. Iepriekšējā baznīca padomju laikā tika uzspridzināta, būvējot Rīgas HES.

Draudze pārdeva savus īpašumus – aptuveni par miljonu latu – un nolēma par 700 000 latiem sev uzbūvēt jaunu baznīcu, lai uz dievlūgšanām vairs nebūtu jāpulcējas Salaspils Kultūras namā. Tolaik Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) pārdzīvoja smagu ekonomisko krīzi un grima parādos, tādēļ LELB Virsvalde esot pieprasījusi atdot pārpalikušos 300 000 latus baznīcas vispārējām vajadzībām. Salaspilieši to nevēlējušies darīt, jo uzskatīja, ka ar savu naudu var rīkoties pēc saviem ieskatiem.

LELB Virsvaldes nepatiku pret Salaspils draudzes „spītību” pastiprināja vēl tas, ka tur par garīdznieci kalpoja viena no nedaudzajām mācītājām - sievietēm Sarmīte Fišere. Kā zināms, LELB arhibīskaps Jānis Vanags ir pret sieviešu ordināciju un uzskata, ka sievietes nedrīkst kāpt kancelē. Virsvalde atrada ieganstu, lai Fišeri atstādinātu no Salaspils mācītājas amata, jo viņa, lūk, neesot pietiekami kontrolējusi Salaspils dievnama celtniecības darbus un pieļāvusi, ka būvuzņēmējiem priekšlaicīgi samaksāti 227 000 latu par vēl neuzcelto dievnamu. Jāteic, ka baznīcas celtniecību uzņēmās toreizējā draudzes padomes locekļa Aivara Kokina vadītais būvuzņēmums „Klempmers un dēli”.

Baznīcas Virsvalde pārmeta, ka draudze par baznīcas celtniecību neesot formāli pareizi slēgusi līgumus un neesot izsludinājusi konkursus. Savukārt salaspilieši uzskatīja, ka rīkojas pareizi. Viņi, protestējot pret LELB vadību, izsludināja streiku un attiecās iet uz dievkalpojumiem kamēr negūs pārliecību, ka viņiem „atdos” mācītāju Fišeri.

Tomēr LELB vadība panāca savu. Fišeri atstādināja no Salaspils mācītājas amata un iecēla jaunu mācītāju – Jāni Cepurīti.

„Draudze cietusi ievērojamus zaudējums”

Tikmēr dievnama celtniecības darbi bija apsīkuši. Baznīca, kurai vajadzēja būt gatavai jau pērnvasar stāv nepabeigta. Pašā pilsētas centrā stāv dievnama jaunbūve bez torņa, kura smaile guļ netālu uz zemes. Izskatās, ka neviens negrasās dievnamu dabūt „zem krusta”.

Abas karojošās puses – pašreizējā draudzes vadība un kādreizējais dievnama celtnieks - nespēdamas salīgt mieru un pabeigt baznīcu, nu taisnību meklēs tiesā.

„Rīgas Apriņķa Avīze” mācītājs Jānis Cepurītis saka: „Draudze patiešām ir cietusi ievērojamus zaudējumus – gan finansiālus, gan arī pašas baznīcas puspabeigtais stāvoklis noteikti iz zaudējums.

Neizpildītās saistības ir vairākas, daļa no tām skar būvniecības gaitas dokumentēšanu un atskaitīšanos pasūtītājam par padarītajiem darbiem likuma, kas reglamentā būvniecības gaitu, noteiktajā kārtība. Tāpat arī pati nepabeigtā baznīcas ēka – uz līguma beigu termiņa brīdi ir zināma saistību neizpilde. Ja runājam par šī lietas tiesisko raksturu un risinājumi, draudzi šajos jautājumos pārstāv zvērināts advokāts, kurš pašlaik apkopo un iepazīstas ar lietas materiāliem, lai tālāk radušo situāciju risinātu tiesiskā ceļā.”

Iepriekšējais būvuzņēmējs cik noprotams vairs nestrādās pie dievnama un neviens pašlaik nevar pateikt, kad tad beidzot Salaspils luterāņi tiks zem sava „jumta”.

Kareivīgi noskaņots ir arī „Klampmers un dēli” īpašnieks, viens no bijušajiem draudzes vadītājiem. Viņš „Rīgas Apriņķa Avīzei” saka:

„Esmu gatavs ar draudzi tiesāties. Varu pierādīt, ka esmu apzinīgi strādājis. Varbūt man ir bijis spēka par maz, lai izdarītu to, ko gribēju. Draudzē man norādīja, ka es varēju strādāt visu pagājušo ziemu. Latvijas būvnormatīvi regulē to, ka šajā bargajā ziemā strādāt uz jumta nedrīkst. Mēs ar zēniem bijām gatavi jumtu šomēnes uzlikt, bet draudzei bija svarīgi panākt to, lai baznīca izskatās nepabeigta, lai var sūdzēties, ka viņiem ir grūti, un varbūt prasīt kādus līdzekļus.”

Kokins teic, ka, apskatot padarītos darbus pēc tāmes, var pārliecināties, ka izdarītā darba vērtība ir lielāka, nekā viņam par tiem samaksāts. Savukārt mācītājs Cepurīts uzskata, ka būvuzņēmējam ir palicis „naudas pārpalikums”, kuru viņš no Kokina vēlas „atkarot” ar tiesas palīdzību.