Auziņš: Ja Latvijas nākotni saredzam Robinā Hudā, nevis Bilā Geitsā, tā ir problēma
Ja latvieši savas tautas nākotni saskata bagāto aplaupītājā Robinā Hudā, nevis biznesmenī Bilā Geitsā, tā ir problēma, sestdien intervijā laikrakstam "Diena" atzinis Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš.
Diskusijā ar rakstnieci Noru Ikstenu un mācītāju Juri Cālīti par Valsts prezidenta kandidātiem un Latvijas sabiedrības noskaņojumu kopumā, Auziņš norādīja, ka tādas institūcijas kā Valsts kontrole un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir vajadzīgas institūcijas katrā valstī, tomēr Latvijā pārāk dominējoša esot Robina Huda tēlam raksturīgā pārliecība "noķersim sliktos zēnus, atņemsim viņiem nozagto un atdosim labajiem cilvēkiem".
"Uzstādījumā nav nekā slikta, taču mums ir jābūt pozitīvai programmai. Man visu laiku ir sajūta, ka valsts mūs nemīl, tā uzskata, ka pilsoņi grib darīt kaut ko sliktu. Ja nav uzstādījuma, ka gribam darīt kaut ko labu, tad mums vienmēr gadīsies kāds sliktais, ko meklēt un sodīt," klāstīja LU rektors.
"Mūsos ir iekšā negatīvisms un Robina Huda gars, taču nav sajūtas, ka gribētos ieraudzīt pozitīvo programmu un harismātisko, ideālistisko līderi," viņš piebilda.
Tam piekrita arī Cālītis: "Šajā robinhudismā neviens neuzticas nevienam. Jābūt kādam cilvēkam, kas var no šiem gabaliņiem kaut ko sakombinēt un teikt – spersim nākamo soli, jo ir kaut kas, kam varam uzticēties."
Diskutējot par pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera izredzēm tikt pārvēlētam arī uz otro pilnvaru termiņu, Ikstena pauda viedokli, ka jāņem vērā, kā Zatlers kļuva par prezidentu un cik ilgs laiks pagāja, līdz viņš iejutās un reabilitēja sevi. "Gandrīz gads pagāja, radot cilvēkiem sajūtu, ka viņš ir prezidents. Protams, pēc šāda "ieskrējiena" ir grūti uzreiz gaidīt atsaucību un respektu," sacīja rakstniece.
"Šie četri gadi pagājuši aiztaustoties līdz kaut kam vidējam, normālam. Cepuri nost, viņš ir izturējis daudzus pārbaudījumus, bet nelielai valstij četri gadi ir liela izšķērdība. Mums nav laika, lai atļautu vienam cilvēkam četrus gadus mēģināt kļūt par prezidentu," atzina Ikstena.
Auziņš gan uzsvēra, ka Zaters ir ļoti evolucionējis un mainījies. "Tomēr neesmu pārliecināts, ka mīnusa zīme un negatīvisms, ar ko viņš sāka, ir pārvarēta. Tas izpaužas viņa iespējās aizraut tautu, gan arī publiski sevi parādīt. Man ir bijusi iespēja Stratēģiskās analīzes komisijā un LU, kurš viņš ir katru mēnesi, ļoti cieši ar viņu sadarboties konkrētu jautājumu risināšanā, un, kad mēs esam šādā nelielā kompānijā, tas ir cits prezidents nekā tas, kurš parādās publiski," sprieda Auziņš.
"Viņa uzrunas ir bijušas īsas, lietišķas, kodolīgas un pareizas, bet vai latvietis ar to tiek iedvesmots kaut ko vairāk sevī saredzēt, vairāk paļauties? Šķiet, viņš nav cilvēks ar šādām īpašībām," norādīja Cālītis.
BNS/Foto: Lita Krone/LETA
