Ģenerālprokuratūrā atteikta Vilnīša prasība pret Strīķi un Jurašu

Prokuratūras sabiedrisko attiecību speciālists Andrejs Vasks sacīja, ka atteikums pieņemts, jo nav bijis iespējams gūt pierādījumus, kas apstiprinātu vai izslēgtu Juraša un Strīķes paustos apgalvojumus, līdz ar ko izdarītajā nodarījumā nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs.

Jau ziņots, ka Vilnītis bija vērsies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt, vai Juraša un Strīķes apgalvojumi nesatur noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Ar šādu iesniegumu Vilnītis prokuratūrā vērsies, jo ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers paziņoja, ka pēc veiktās pārbaudes prokuratūrā secināts - Jurašam nav nekāda pamata apgalvot, ka Vilnītis licis nesankcionēti noklausīties politiķus.

Ģenerālprokurors uzsvēra, ka komisijai nav izdevies iegūt papildu informāciju par šāda rīkojuma vai uzdevuma esamību, ir vienīgi divu KNAB darbinieku apgalvojumi. "Iespējams, bijušas darba sarunas, no kurām izdarīti nepareizi secinājumi. Darba pārrunas nav uzskatāmas par nelikumīgu uzdevuma došanu," skaidro Kalnmeiers.

Viņaprāt, KNAB likumīgajā regulējumā problēmu nav, tādas ir vienīgi KNAB vadības nespējā savstarpēji sadarboties.

Kalnmeiers uzsvēra, ka viņa ierosinājumā veidot komisiju, kas vērtētu KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša atbilstību ieņemamajam amatam, esot tapis, apkopojot vairākus konstatētos faktus, taču tajā nav punkta par iespējamu Vilnīša uzdevumu nesankcionētai politiķu sarunu noklausīšanai.

Kā iepriekš sasauktajā preses brīfingā atzina Kalnmeiers, vērtējot šos faktus atsevišķi, varbūt arī nebūtu pamata rosināt veidot komisiju, kas vērtētu KNAB priekšnieka atbilstību amatam, taču, raugoties uz visiem iespējamajiem pārkāpumiem kopumā, būtu jāvērtē, vai to summa neveido "kritisko masu".

Atzinumu ģenerālprokurors esot veicis, pamatā pārbaudot jau iepriekš saņemto tā saukto "76 punktu iesniegumu" no KNAB darbiniekiem, taču papildus vērtēti arī citi fakti.

Kā sacīja ģenerālprokurors, tuvākajā laikā piecu cilvēku komisija sanāks uz otro sēdi, lai vērtētu ietvertos pārkāpumus.

Jau ziņots, - lai izvērtētu faktus, kuri var būt par pamatu likumā "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju" minētajam iemeslam KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata, Ministru kabinetam nepieciešams izveidot komisiju, kuras sastāvā ir ģenerālprokurors vai viņa nozīmēts virsprokurors, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, Ministru kabineta deleģēts ministrs un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS). Komisiju vada ģenerālprokurors vai viņa nozīmēts virsprokurors.

Komisija sniedz Ministru kabinetam atzinumu, vai ir pamats KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata. Ministru kabinets apstiprina komisijas ieteikumu Saeimai vai arī lemj citādi. Komisijas pilnvaras beidzas ar brīdi, kad Ministru kabinets apstiprina komisijas ieteikumu, ja valdība nav lēmusi citādi.

KNAB priekšnieks Vilnītis izskanējušo informāciju par nepieciešamību vērtēt viņa atbilstību ieņemamajam amatam nekomentē.

LETA