Pļaviņu HES slūžas atvēra tikai divas dienas pēc tam, kad plūdi jau bija sākušies. Kāpēc?

Vieni uzskata, ka spēkstacijas slūžas jāatver pēc iespējas ātrāk, lai pazeminātu ūdens līmeni. Savukārt citi uzskata, ka ar to nav jāsteidzas, lai ledus krāvumi nenosēžas uz upes gultnes. Gan vietā, gan otrā situācijā ir gan zaudējumi, gan ieguvumi.

Pļaviņu domes priekšsēdētāja: „Ledus šogad tāds čaugans”

"Pļaviņieši pie plūdiem jau pieraduši, tie notiek gadu no gada. Mūsējie savas mēbeles sanesuši māju otrajos stāvos un arī pārvākušies gulēt augšstāvos. Neviens cilvēks, paldies Dievam, plūdos nav cietis. Zinu, ko nozīmē plūdi, arī pati tajos esmu cietusi – 2013. gadā pamatīgi applūda mana māja, bet šogad tā nav apdraudēta. Šogad plūdi ir krietni mazāki, ledus ir tāds čaugans, tas drīzāk ir sniegs ar ūdeni.

Pēc provizoriskiem datiem plūdu nodarītos zaudējumus pašlaik lēšam ap 100 000 eiro (tos pēc Ministru kabineta noteikumiem 70% sedz no valsts, bet 30% no pašvaldības budžeta). Ir bojāti grāvji, caurtekas, asfalts, skeitparks, arī divām pašvaldības mājām ir bojājumi – vienai bojāti pamati, ieliecas grīda,” trešdienas, 15. marta, rītā Kasjauns.lv teica Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde.

Viņa teic, ka līdz šim ledus ir gan spridzināts, gan zāģēts, par Eiropas naudām ir izbūvēts dambis, bet plūdi ir jau tradicionāla Pļaviņu pavasara stihija. Plūdu galvenais iemesls esot meklējams Daugavas Bebrulejas līcī un esot jāmaina tā gultne, bet, lai to izdarītu esot jāveic pētījumi un jāsaņem speciālistu ekspertīze un ieteikumi. „Pagaidām gan vēl nav skaidrs, kas un par kādu naudu to darīs,” saka Žilde.

Līdz šim no plūdu briesmām nav izdevies izvairīties. Daudzi par vienu no risinājumiem uzskata Pļaviņu HES slūžu atvēršanu, lai pazeminātu ūdens līmeni Daugavā.

Šogad Pļaviņās Daugavā kritiskais ūdens līmenis tika sasniegts piektdienas, 10. marta, vakarā, bet spēkstacijas slūžas tika atvērtas tikai svētdienas, 12. marta, vakarā. Jautāta, kāpēc slūžas tika atvērtas tikai divas diennaktis pēc tam kad pļaviņiešiem ūdens jau smēlās mutē, Žilde, kura ir arī novada Civilās aizsardzības komisijas vadītāja, Kasjauns.lv teica: „Neesmu speciāliste un nemācēšu teikt, kāpēc slūžas tika atvērtas tieši svētdienas vakarā. Tas jājautā speciālistiem. Man pret Pļaviņu HES nekādu pretenziju nav, mums ar viņiem ir laba sadarbība. Gan piektdien, gan sestdien Civilās aizsardzības komisijas sēdes lēmums par slūžu atvēršanu bija – nogaidīt”.

Kāds „Facebook” lietotājs sociālajā tīklā ierakstījis: „Katru gadu notiek diskusijas par Pļaviņu HES aizsprostu – vai slūžas būtu jālaiž vaļā, arī jātur ciet. Laikam jau tas „piķis”, ko „Latvenergo” nopelna, turot ciet Pļaviņu HES slūžas līdz pēdējam, tā radot plūdu draudus, ārkārtas situāciju un appludinot Pļaviņas, ir krietni lielāks, nekā valsts iztērē šo plūdu seku likvidēšanā. Citādi man grūti izskaidrot, kāpēc slūžas parāva vaļā tikai tad, kad jau ūdens smēlās mutē”.

„Divu vienādu pavasara palu scenāriju nav”

Kāda būtu pareizā rīcība ar spēkstacijas slūžu atvēršanu palu laikā, „Latvenergo” Komunikācijas direktors Andris Siksnis portālam Kasjauns.lv teica:

„Palu laikā mēdz izskanēt divi pretēji viedokļi. Viens – HES ūdenskrātuvē līmenis maksimāli „jānostrādā”, otrs – tieši otrādi, palu laikā ūdenskrātuvē līmenis jāpalielina. Pieredze liecina, ka ūdenskrātuves līmeņa pazemināšana dod īslaicīgu ieguvumu, taču jāņem vērā arī būtisks apstāklis – vienkārši pazeminot līmeni, ledus upes seklākajās vietās tiek nosēdināts uz grunts, tā samazinot upes šķērsgriezumu, ūdens plūsmu un radot papildus sastrēgumu, kā rezultātā tiek panākts pretējais efekts – tiek palielināts ledus sastrēgums, tā daļēji aizverot ūdens plūsmas ceļu, kas jau zem ledus masas ir izveidojies un nostabilizējies. Tai pat laikā, šādi palielinās ūdens spiediens uz ledu, palīdzot tam ātrāk iziet. Vienā vietā līmeņa pazemināšana var dot pozitīvu ietekmi, savukārt citā, tā radīs papildus problēmas.

Otrs viedoklis – palu laikā ūdenskrātuvē līmenis ir jāpalielina, lai paceltu ledu no seklākajām vietām, kas ir, piemēram, pie Pļaviņām, un šādi palīdzētu ledum iziet. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka ūdens līmeņa pacelšana hidroelektrostacijas ūdenskrātuvē pacels ūdens līmeni arī pie Pļaviņām, kas nav vēlams palu laikā.

Tas nozīmē, ka katram no šiem scenārijiem – līmeņa pacelšanai vai samazināšanai,  ir gan savi ieguvumi, gan  savi riski, kas ir jāizanalizē katrā konkrētā situācijā, turklāt ik gadu atšķiras gan ledus konsistence, gan vižņu daudzums, gan pietece Daugavā un citi aspekti, kas ietekmē palus, un divu vienādu pavasara palu scenāriju nav.

Ļoti svarīgi uzsvērt, ka Pļaviņu HES ūdenskrātuvei ir noteikti savi maksimāli un minimāli pieļaujamie līmeņi, to izmaiņu ātrums gan stundas, gan diennakts griezumā, kas garantē drošu hidroelektrostacijas darbību un hidrotehnisko būvju ekspluatāciju, kā arī ūdenskrātuvē ir jārada tādi apstākļi, kas ledus sastrēguma pārrāvuma un/vai strauja ūdens līmeņa celšanās gadījumā spētu akumulēt pieplūstošo ūdens daudzumu un ledus masas, neapdraudot hidroelektrostaciju un situāciju lejtecē”.

Par šī pavasara lēmumu Pļaviņu HES slūžas atvērt tikai svētdienas vakarā, Siksnis saka: „Rezumējot - visas iesaistītās institūcijas ir strādājušas operatīvi, primāri ievērojot drošības prasības. Attiecīgi - ir darīts viss iespējamais plūdu seku mazināšanai Daugavas HES iespējamās ietekmes apgabalā”.

„Plūdi nav neierasta dabas stihija”

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas speciāliste Inta Šaboha Kasjauns.lv piebilda:

„Plūdi Latvijā, tāpat kā mūsu kaimiņvalstīs, nav neierasta dabas stihija – gandrīz ik pavasari, veidojoties ledus sablīvējumiem, ūdens līmenis ūdenstilpnēs strauji palielinās, aplūst dzīvojamās mājas un operatīvie dienesti veic iedzīvotāju evakuāciju no riska teritorijām.

Saskaņā ar informatīvo ziņojumu par Latvijas risku novērtēšanas rezultātiem, kas tika apstiprināts Krīzes vadības padomes 2015. gada 8. decembra sēdē un 2016. gada 12. janvārī izskatīts Ministru kabinetā, plūdi Latvijā ir novērtēti kā nozīmīgs risks, jo sevī ietver gan materiālos zaudējumus, kaitējumu videi un tā tālāk”.

Pļaviņu HES atver slūžas 12. marta vakarā: