Ušakovs „cirps” pabalstus un kauninās to saņēmējus
Rīgas mērs Nils Ušakovs ir noraizējies ne tikai par pilsētas budžetu, bet arī ir neapmierināts ar tiem rīdziniekiem, kuri negrib strādāt un iztiek tikai no pabalstiem.
Latvijas galvaspilsētā sociālā pabalsta lūdzēja ģimene var saņemt no 300 līdz pat 500 latiem mēnesī – gan naudā, gan dažādu pakalpojumu veidā. Līdzīga situācija izveidojusies arī citās pašvaldībās. Protams, pabalstu apmēri katrā pašvaldībā atšķiras, jo tie ir atkarīgi no katras vietvaras turības.
Rīga ir samērā bagāta pašvaldība un tur arī pabalstu apmēri ir rēķināmi simtos. Tiesa gan tie nav tik lieli, lai dzīvotu cepuri kuldams, bet dzīvību izvilkt var. Pašvaldības vadītāji teic, ka šāda sistēma nemotivē cilvēkus strādāt, bet gan lūgt pabalstus. Līdz ar to pabalsti pietrūkst tiem, kuriem tie būtu nepieciešami, bet kuri nav uzstājīgi pabalstu lūdzēji.
„Agrāk palīdzību prasīja pensionāri, tagad tie ir gados jauni cilvēki. Protams, pašvaldību pienākums ir gādāt par tiem, kam beidzies bezdarbnieku pabalsts un kuri nav spējīgi atrast jaunu darbu, taču jāsaprot, ka vienlaikus jāmotivē cilvēki, lai viņi nesamazinātu savas prasības pret dzīvi, gadiem ilgi pārtiekot tikai no municipālās palīdzības. Izveidojusies raksturīga situācija, ka ģimene ar diviem bērniem, kur abi vecāki ir bezdarbnieki, no pilsētas var saņemt pabalstu virs 300 latiem. Protams, šī nav liela summa... Taču ir daudzas ģimenes, kuras spiestas iztikt no šādas naudas, strādājot vienam no vecākiem, kam laimējies saglabāt darbu. Tad viņš, lūk, raujas melnās miesās desmit un pat vairāk stundu, lai nopelnītu šādu algu, kamēr citi tādu naudu saņem vienkārši tāpat,” „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” teica Ušakovs.
Pirms tam Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Leonīds Kurdjumovs ir norādījis, ka sociālo pabalstu summa var būt vēl lielāka – ja ģimenē aug divi pirmsskolas vecuma bērni, bet abi vecāki ir bezdarbnieki, tad teorētiski un praktiski mēnesī no pašvaldības viņi var saņemt gandrīz 500 latu gan „uz rokas”, gan dažādu pakalpojumu un palīdzības paku veidā.
Gada laikā Rīgā trūcīgo skaits ir dubultojies un līdz ar to arī pabalstu izmaksu summas ievērojumi pieaugušas. Ja šī situācija turpināsies, tad jau rudenī daudzu pašvaldību budžetos var aptrūkties nauda pabalstu izmaksāšanai. Tādēļ pašlaik pašvaldības domā gan kā apgriezt sociālos pabalstus, gan arī aizvien biežāk sāk kaunināt tos, kas pabalstus saņem „par neko”.
Pie pabalstu saņēmēja dzīves pierod (LTV Panorāma):
