Krievu valoda kā otra valsts valoda ir lāča pakalpojums

Viņš atzīst, ka tas ir ļoti politizēts jautājums. "Jā, patlaban neviena valsts Latvijas situācijā nepieļautu krievu valodu kā otru valsts valodu. Tik ļoti spēcīga tā komunistiskā ēna, ka… Krievijā diez vai jelkad atgrieztos komunisms, bet Latvijā - tur tas paradokss - tas gan var notikt," domā režisors.

Viņš pamato, ka padomiskās propagandas apmātajai paaudzei vairs nav ko zaudēt. "Iedomājieties krievu pensionāru, kurš vai visu mūžu atdevis tai valstij, kuras pēkšņi vienā rītā vairs nav. Un cilvēks pamostas kā svešinieks zemē, kuras valodu neprot. Politiķi un vēsture sačakarējuši vai visu dzīvi. Un kāda ir šo veco ļaužu perspektīva? Vienīgi nāve. Strikti ņemot, taisnība, protams, latviešu nācijas pusē. Ir atjaunota Latvijas valsts, latviešu valoda atguvusi valsts valodas statusu," saka Gruzdovs.

Viņš min arī kādu piemēru no savas dzīves: "Mana vecākā meita Anita, kura nu strādā Sanktpēterburgā, mācījās trešajā klasē. Rakstīja kaut ko par Bahu. Pamanu kļūmi un saku - Bahs piedzima divus gadus vēlāk, nekā tu esi uzrakstījusi! Nē, meita attrauc, taisnība viņai, jo tā teica skolotāja. Ieskaties enciklopēdijā, iebilstu, tur pareizais gadskaitlis uzrakstīts melns uz balta! Mazā vienalga paliek pie sava. Nedēļu mājās klusums. Nu labi, saku, aiziesim uz grēksūdzi pie mūsu "batjuškas", redzēs, ko teiks. No baznīcas meita atnāca starodama. Jo mācītājs teicis, ka taisnība viņai un nevis man. Mūsu draudzes ganam, starp citu, divas augstākās izglītības - arhitektūrā un teoloģijā. Viņš saka: kam otram cilvēkam tevis pierādīta taisnība? Par viņa patiesību tā kļūs, tikai paša atrasta un izprasta… Ja būtu mana teikšana, tiem vecajiem krievu pensionāriem es nemāktos virsū ar latviešu valodas apguvi. Cita lieta attieksmē pret jaunajiem, jo viņiem šajā valstī ir perspektīva. Tāpēc apgūsti un cieni tās valodu!"

Gruzdovs atzīst, ka no Padomju Savienības iebraukušajiem, kam jaunība pagājusi padomju gados, ir grūti samierināties ar Latvijas neatkarību. Apšaubīt okupācijas faktu gan ir visneiedomājamākais stulbums, uzsver režisors.

Viņaprāt, daudzu nelaimju iemesls meklējams nevis politiskā pārliecībā, bet kultūras trūkumā. "Inteliģences līmenis ir tik zems, ka jauna meitene var iesist un iespļaut sejā sievietei cienījamā vecumā. Absolūts inteliģences un audzināšanas trūkums! Japānā tūkstošiem sagrautu māju, taču nav marodieru. Neizmanto situāciju, lai zagtu. Jo tur ir ļoti augsta, civilizēta kultūra. Bet Latvijā svārstās - dot kultūrai līdzekļus, nedot. Bet kā izmērīt un izcenot labas izrādes iespaidu uz cilvēka vērtību izpratni? Ja uzvedums emocionāli aizskar, ja skatītājs saprot vēstījumu, sievietes kļūst brīvākas, sāk mīlēt, vīrieši cienīt sievietes… Protams, Latvijai šobrīd finansiāli grūti. Taču, ja teritoriāli tik mazu valsti tik ilgi nespēj sakārtot un saimnieciski pārvaldīt, kaut kas īsti kārtībā nav," vērtē režisors.

LETA/Foto: LETA