Augstākās tiesas Senāts Latvijas Bankas vadībai uzdod atklāt savu algu apmēru
Izgaisusi Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pēdējā cerība no sabiedrības noslēpt savu un savu padoto algu apmērus, kas krīzes laikā ik mēnesi bija vairāku tūkstošu latu apmērā.
Augstākās tiesas Senāts nolēmis, ka centrālajai bankai jāatklāj visi 2008. un 2009. gadā pieņemtie lēmumi, uz kuru pamata tās valde un padome saņēma rekordlielu atalgojumu – kopā pat vairāk nekā pusotru miljonu latu gadā, raksta portāls pietiek.com. Šis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru kolēģijas lēmums lietā ir galīgs un nav pārsūdzams.
Februāra sākumā jau otrais Administratīvās rajona tiesas spriedums uzlika par pienākumu Rimšēviča vadītajai Latvijas Bankai atklāt pilnīgu informāciju par tās padomes un valdes jebkāda veida atalgojumu. Taču Rimšēvičs, kurš pēdējos gados ir demonstrējis atklātu sašutumu un neizpratni par to, kāpēc sabiedrībai vajadzētu būt lietas kursā par Latvijas Bankas vadības precīzo atalgojumu, kas iepriekšējos gados dažiem darbiniekiem varēja pārsniegt pat 10 tūkstošus latu mēnesī, šo lēmumu bija pārsūdzējis Augstākajā tiesā, raksta pietiek.com.
Rimšēvičs pauda viedokli, ka Valsts pārvaldes iekārtas likumā lietotā termina „iestāde” attiecināšana uz Latvijas Banku, nosakot, ka Latvijas Banka ir iestāde Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, nemaz neesot pamatota. Tādēļ nepamatots esot arī tiesas uzskats, ka informācija par valsts pārvaldes iestādes amatpersonu atalgojumu būtu atzīstama par vispārpieejamu informāciju.
„Informācija par attiecīgo Latvijas Bankas amatpersonu atalgojumu pēc nodokļu nomaksas ir informācija par attiecīgo personu ienākumiem, respektīvi, cik katrai konkrētai fiziskai personai ir iespējams tērēt saviem personiskajiem tēriņiem, līdz ar to, informācija par personas privāto dzīvi, nevis informācija par Latvijas Bankas līdzekļu izmantošanu,” tā Rimšēvičs argumentēja to, kāpēc nav publiskojama informācija par Latvijas Bankas darbinieku algu apmēriem.
Savukārt otrā tiesas sprieduma pārsūdzībā Rimšēviča izmantotā argumentācija bija cita - sabiedrībai nemaz nav jāzina viņa vadītās iestādes pieņemto lēmumu saturs par tās vadības iepriekšējo gadu algām, kas bija lielākās Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidū. Sabiedrībai esot pilnīgi pietiekami, ja tai tiek sniegta informācija par lēmuma pieņēmēju, pieņemšanas datumu, nosaukumu un lietvedības numuru.
18. aprīlī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru kolēģijas rīcības sēdē Rimšēviča parakstītā kasācijas sūdzība par Administratīvās tiesas lēmumu atzīta par pilnībā nepamatotu un noraidāmu.
Līdz ar to Rimšēvičam nu vairs nav citas izejas kā pildīt tiesas lēmumu un nodot atklātībai informāciju par Latvijas Bankā 2008. gadā pieņemtajiem lēmumiem, kuros lemts par Latvijas Bankas padomes un valdes locekļu jebkāda veida atalgojumu.
Kā liecina Rimševiča amatpersonas deklarācija, viņš pērn kā Latvijas Bankas vadītājs algā saņēmis 80 205 latus.
