FOTO: Skanot Gaismas pilij, svin LNB ēkas spāru svētkus
Korim "Kamēr..." izpildot Jāzepa Vītola "Gaismas pili" un Ulda Stabulnieka dziesmu "Barons", otrdien pusdienas laikā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) topošās ēkas spicē spāru svētkos svinīgi novietots vainags.
Spāru svētki rīkoti, jo būvniecības gaitā sasniegta augstākā virsotne – ēkas spice, kas ir 67,07 metru augstumā.
Valsts prezidents Valdis Zatlers, uzrunājot būvkompāniju vadību, celtniekus, premjeru, bijušos kultūras ministrus un citus sanākušos, pateicās, ka LNB ēkas spāru svētki ir realitāte, uz ko iets ļoti ilgs un grūts ceļš. Tāpēc celtnieki šajā dienā ir pelnījuši dāsnu atlīdzību, lai nebūtu iemesla vainaga vietā ēkas augstākajā virsotnē uzkarināt zābaku vai bikses.
Premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") uzrunā norādīja, ka Latvijā par Nacionālās bibliotēkas tapšanu runāts jau kopš 1928.gada, bet pašreiz jau tapušās ēkas pamatakmens ielikts 2008.gadā un tās tapšanas gaitā trekno gadu laikā bijusi doma, ka to iespējams uzbūvēt ātri, traču praksē izrādījies citādi. Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā ekonomiskās krīzes apstākļos, bieži vien ar toreizējā kultūras ministra Inta Dāldera neatlaidību, bija jāpieņem smagi lēmumi, lai varētu atrast nepieciešamo papildu finansējumu un ēkas būvprojektu varētu turpināt – aizvadītajos gados līdz ar valsts budžeta izdevumu samazināšanu Gaismas pils būvniecībā no valsts budžeta līdzekļiem ieguldīti vairāk nekā 60 miljoni latu.
Dombrovskis uzsvēra, ka ar LNB ēkas būvniecību bibliotēkas jaunais objekts vien nebūs pabeigts – tas jāizveido par inovatīvu kultūras un izglītības centru, kas būšot spoža Latvijas vizītkarte 2014.gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, un 2015.gadā, kad Latvija būs prezidējošā Eiropas Savienības valsts.
Savukārt kultūras ministre Sarmīte Ēlerte ("Vienotība") pateicās būvniekiem, kuri spējuši īstenot šo izaicinājumu darboties arhitektoniski sarežģītās LNB ēkas tapšanā. Jaunā ēka nav ieguvums vienai cilvēku paaudzei, bet daudzām nākamajām paaudzēm.
Ministre, atzīmējot spāru svētkus, pasniedza Latvijas Būvkompāniju apvienības vadītājam Mārim Saukānam lielu grozu ar kārumiem, ko šajā dienā saņems ēkas celtnieki.
Jau vēstīts, ka LNB topošajai ēkai līdz septembra beigām plānots pilnībā pabeigt fasādes un jumta hidroizolējošo konstrukciju izbūvi, lai pasargātu būvi no nokrišņiem un varētu turpināt iekšdarbus neatkarīgi no laikapstākļiem. Novembra beigās LNB jauno ēku jau varētu pievienot siltumtīkliem.
Gaismas pils projekta vadītājs Indriķis Builis iepriekš informēja, ka līdz 2010.gada beigām LNB jaunā ēka ir 35% gatavībā no projekta kopējās vērtības, bet līdz gada beigām plānots sasniegt jau 67% gatavības pakāpi, lai 2012.gada novembrī ēka būtu gatava. Pēc tam sekos LNB pārvākšanās, un bibliotēkas jaunā ēka durvis vērs 2013.gadā.
LNB jaunās ēkas spāru svētki
Builis apliecināja, ka Gaismas pils būvniecības izmaksas pašlaik iekļaujas iepriekš izstrādātajās tāmēs, kas piesaistītas būvizmaksu indeksiem, un tādējādi izdevies izmaksas samazināt par 4,4 miljoniem latu. Viņš arī pauda pārliecību, ka bibliotēkas celtniecību izdosies pabeigt iepriekš izstrādāto tāmju ietvaros.
Savukārt uz Gaismas pils jumta paredzēts uzstādīt saules bateriju paneļus un ražot elektroenerģiju. KM uzskata, ka tas samazinās patērējamo elektroenerģijas daudzumu un līdz ar to arī maksājumus par elektroenerģiju. Šāds elektroenerģijas avots arī samazinās gaisa piesārņojumu un siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju.
Gaismas pils spāru svētki. LTV video
