Saeima šodien vēlēs Valsts prezidentu

Zatleru izvirzījuši "Vienotības" frakcijas 33 deputāti un astoņu deputātu lielā opozīcijā esošā apvienības "Par labu Latviju" (PLL) frakcija, kas gan savu nostāju tagad mainījusi.

Valsts prezidenta amatam Bērziņu izvirzījuši pieci Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāti Jānis Vucāns, Iveta Grigule, Aivars Dronka, Kārlis Seržants un Staņislavs Šķesters.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vakar atzina, ka abi kandidāti atbilst likuma prasībām, lai varētu ieņemt prezidenta amatu.

1955.gadā dzimušais Zatlers prezidenta amatā tika ievēlēts pirms četriem gadiem un pirms tam bija Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītājs. Savukārt 1944.gadā dzimušais Bērziņš savulaik vadīja "Unibanku", Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, "Latvenergo" padomi, bet pērn tika ievēlēts 10.Saeimā no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta.

Salīdzinot abu kandidātu materiālo stāvokli, redzams, ka Bērziņš ir daudz turīgāks par Zatleru, - eksbanķieris aizdevis ap miljonu latu, viņam pieder vairāki desmiti nekustamo īpašumu, kapitāldaļas uzņēmumos, kā arī vērtspapīri vairāku simtu tūkstošu latu vērtībā, savukārt pašreizējam Valsts prezidentam uzkrāti vien nepilni 10 000 latu.

Lai Valsts prezidents tiktu ievēlēts, nepieciešama vismaz 51 deputāta balss.

Situācija ap Valsts prezidenta vēlēšanām ir ļoti sarežģīta un neskaidra, tāpēc pastāv liela iespēja, ka šodien nepieciešamo 51 deputāta balsi neiegūst ne Zatlers, ne viņa konkurents Bērziņš. Bet ir arī iespējams, ka prezidenta ievēlēšanu izšķirs pat viena deputāta balss, aģentūrai LETA vakar neformāli atzina vairāki koalīcijas un opozīcijas deputāti.

Līdz vakardienai savas balsis Zatleram solījusi "Vienotības" frakcija, kurā ir 33 deputāti, kā arī septiņu deputātu lielā nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) frakcija, tātad, ticot tautas kalpu solījumiem, pašreizējam prezidentam jau varētu būt 40 balsis.

Tomēr vairāki politiķi norāda, ka kopējam frakcijas solījumam aizklātā balsošanā ne vienmēr var ticēt, īpaši tagad, kad kāds nejūtas drošs par pārvēlēšanu jaunajā Saeimā un tādēļ varētu vēlēties "iegriezt" Zatleram, atdodot savu balsi par otru kandidātu.

Šie mājieni tiek vairāk vērsti "Vienotības" virzienā, kas parlamenta atlaišanas dēļ var pamatīgi zaudēt, jo tās reitingi patlaban ir daudz zemāki nekā pirms iepriekšējām vēlēšanām. Tāpat arī dažs labs no "Vienotības" deputātiem varētu cerēt uz kāda sev tīkamāka kandidāta izvirzīšanu nākamajās prezidenta vēlēšanās, ja šīs tiktu izgāztas.

"Vienotības" koalīcijas partnere Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija, kurā ir 22 deputāti, pirms otra kandidāta - Bērziņa - izvirzīšanas, pauda viedokli, ka par Zatleru varētu tikt atdotas kādas 15 balsis. Tomēr Bērziņu izvirzīja paši ZZS deputāti, un Zatlers savā runā, kurā ierosināja Saeimas atlaišanu, veltīja bargus vārdus oligarhiem, tēmējot uz ZZS pietuvinātiem cilvēkiem, tādēļ šīs frakcijas atbalsts pašreizējam prezidentam varētu būt minimāls - iespējams, ka par Zatleru varētu nobalsot tikai frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš to vairākkārt publiski solījis.

Tomēr tiek runāts, ka ZZS frakcijā neesot pilnīga atbalsta arī pašu kandidātam Bērziņam, tādēļ ZZS deputātu balsojumu esot ļoti grūti prognozēt un galīgo izvēli varot ietekmēt visdažādākie faktori īsi pirms balsošanas.

Astoņu deputātu lielā apvienības "Par labu Latviju" (PLL) frakcija, kas iepriekš skaļi deklarēja savu atbalstu Zatleram un pat virzīja viņa kandidatūru, pēc pēdējo dienu notikumiem savu nostāju mainīja, un tagad lielākā daļa frakcijas varētu izšķirties par labu otram kandidātam - Bērziņam. Vakar tika paziņots, ka PLL frakcijai būšot brīvais balsojums.

PLL veidojošās Tautas partijas pārstāvji jau paziņojuši, ka par Zatleru nebalsos, savukārt LPP/LC pārstāvjiem būšot brīvais balsojums. LPP/LC līderis Šlesers vakar paziņoja, ka balsošot par Bērziņu.

Iespējams, ka par Zatleru no PLL frakcijas varētu nobalsot tikai eksprezidents Guntis Ulmanis, kurš arī sākotnēji esot bijis Zatlera izvirzīšanas idejas iniciators. Ulmanis gan neesot paudis sajūsmu par pašreizējā prezidenta ierosināto Saeimas atlaišanu, tomēr vēl nedēļas sākumā žurnālistiem apliecināja, ka savu viedokli neesot mainījis.

Saeimā runā, ka galvenie noteicēji prezidenta vēlēšanās būšot otras lielākās - "Saskaņas centra" (SC) - frakcijas 29 deputāti. SC frakcija vakar atklātā sēdē paziņoja, ka tās deputātiem prezidenta vēlēšanās būšot brīvais balsojums, tādēļ iespējamie varianti ir visdažādākie.

SC frakcijas sēdē skaidru atbalstu Zatleram pauda četri deputāti, vēl divi bija viņam par labu "vairāk noskaņoti", bet par Bērziņu aģitēja pieci tautas kalpi. Vairāki deputāti norādīja, ka vēl neesot izšķīrušies par labu kādam kandidātam, bet dažs labs izteica vēlmi nebalsot ne par vienu un sagaidīt nākamās vēlēšanas ar citiem kandidātiem.

Pieņemot, ka par Zatleru savas balsis atdod visi 33 "Vienotības" deputāti, septiņi VL-TB/LNNK deputāti, pa vienam deputātam no ZZS un PLL, kā arī seši SC deputāti, pašreizējam Valsts prezidentam būtu 48 tautas kalpu atbalsts. Ja lielākā daļa pārējo deputātu nobalso par Bērziņu, bet vismaz divi nenobalso ne par vienu vai kāds nepiedalās balsošanā, tad netiks ievēlēts neviens no pretendentiem.

Aģentūras LETA aptaujātie politiķi atzina, ka šajā situācijā prezidenta vēlēšanu iznākumu varot izšķirt pat viena balss.

Par izvirzītajiem kandidātiem būs jābalso vienlaikus aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm.

Ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens nebūs ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad par visiem kandidātiem balsos otrreiz. Ja arī tad neviens netiks ievēlēts, vēlēšanas turpinās, izslēdzot ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu.

Vēlēšanas turpinās, līdz viens no kandidātiem iegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu.

Ja Valsts prezidenta vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nebūs ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, būs jārīko jaunas vēlēšanas. Kandidatūras jaunām vēlēšanām būs jāizvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.

Jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam būs jāsasauc Saeimas sēde ne agrāk kā desmit dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.

Ja arī jaunu vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nebūs ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, atkārtoti rīkos jaunas vēlēšanas.

Zatleram prezidenta pilnvaru termiņš beigsies 7.jūlijā.

LETA