Venēcijas biennālē atklāta Latvijas ekspozīcija
Itālijā prestižākās un senākās pasaules vizuālās mākslas skatē Venēcijas biennālē atklāta Latvijas ekspozīcija, kuru šoreiz veidojis mākslinieks Kristaps Ģelzis, informē kultūras projektu aģentūras "Indie" pārstāve Astrīda Rogule.
Māksliniekam šis gads bijis īpaši ražīgs - gada pirmajā pusē saņemta Purvīša balva un laikraksta "Diena" gada balva kultūrā, bet tagad Ģelzim ar izstādi "Mākslīgais miers" ("Laikmetīgā ainava") ir iespēja ar savu radošo sniegumu prezentēt Latviju starptautiskajā mākslas ainā.
Ģelža mākslas darbi radīti akvareļglezniecības tehnikā, izmantojot luminiscējošās akrila krāsas uz ūdens bāzes. Tie ir šķietami tradicionālā tehnikā radīti lielformāta akvareļi, kas atkarībā no apkārtējā apgaismojuma spēj pilnībā mainīt savu vēstījumu.
"Ģelzis Venēcijas biennālē parāda latviešu mākslu kā iederīgu daļu pasaules laikmetīgās vizuālās mākslas ainavā, bez kuras kopaina nebūtu pilnīga. Latviju Venēcijas biennālē pārstāv viens no izcilākajiem latviešu mūsdienu mākslas meistariem. Esmu pārliecināta, ka dalība tajā ir gan konkrētā mākslinieka panākums, gan Latvijas kultūrtelpas unikalitātes un kvalitātes apliecinājums," izstādes atklāšanā sacīja kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.
Izstāde "Mākslīgais miers" ("Laikmetīgā ainava") Venēcijā būs skatāma līdz pat novembra beigām, un sagaidāms, ka to apmeklēs interesenti no daudzām Eiropas un pasaules valstīm, tādējādi gūstot jaunu - iespējams - pat pirmo - priekšstatu par Latviju, izsakās Rogule.
Izstādes kuratora Daiga Rudzāte uzsver: "Īpaši nozīmīgi šoreiz ir tas, ka mūsu valsts ekspozīcijai pirmo reizi piešķirta tik ģeogrāfiski izdevīga vieta pilsētvidē - Palazzo Albrizzi. Tās centrālais novietojums dod iespēju piesaistīt vēl plašāku kultūras tūristu plūsmu nekā iepriekšējos gados."
Ekspozīcija "Mākslīgais miers" atrodas uz robežšķirtnes starp monumentālo glezniecību un konceptuālismu un ir piederīga kā pie viena, tā otra virziena. Izstāde akcentē glezniecības pamatvērtības pāri laikiem - krāsas substances maģiskumu, pigmenta un gaismas fascinējošo mijiedarbību un mākslu kā emocionālās katarses ģeneratoru, stāsta Rogule.
Vienlaikus tā sasaucas ar Venēcijas biennāles galvenās kuratores Bīčes Kirigeres ieceri, kuras tematiskajā pieteikumā īpaši akcentēts dialogs starp skatītāju un mākslinieku vai mākslas darbu un izcelti slavenā renesanses pārstāvja gleznotāja Tintoreto prāta un drudžainu alku vadītie radošie meklējumi.
Ekspozīcijas centrs ir lielformāta akvareļu cikls "Laikmetīgā ainava". Šie gleznojumi, atspoguļojot dienas spilgtākos pārmaiņu posmus, vēsta par mūsdienu cilvēka attiecībām ar pasauli. Gigantiski pulsējošie krāsu lauki kondensē mākslinieka emocijas, kas skatītājam jāattīsta tālāk. Apmeklētāju silueti kļūst par mākslas darba sastāvdaļu, par interaktīviem tēliem, kas atdzīvina stāstu.
"Mākslīgā miera" kontekstā īpaša nozīme ir apgaismojumam - fluorescences spuldzēm jeb tā dēvētajām zilajām gaismām -, instrumentam, kas palīdz skatienam nokļūt visdziļākajos gleznas plaknes slāņos. Gaisma ir savdabīga emocionālā saistviela starp apmeklētājiem un mākslas darbu, un tā palīdz izcelt gleznojumu formālās kvalitātes, paverot krāsas telpas biezumu un bezgalību.
Ģelzis dzimis 1962.gadā. 1986.gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. Ģelzis ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, docents Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas un Grafikas nodaļā.
Kopš 20.gadsimta 80.gadu vidus kopā ar citiem savas paaudzes konceptuālās mākslas pionieriem aktīvi iesaistījies latviešu laikmetīgās mākslas procesos. Piedalījies daudzos nozīmīgos starptautiskos projektos.
Ģelzis ir padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla "Vēstures taktila" Latviešu strēlnieku laukumā Rīgā autors. Tas ir tapis kā kopdarbs ar Ilzi Miķelsoni un sonologu Voldemāru Johansonu.
Ģelža mākslas darbu pamatā ir konceptuāla ideja, kas tiek realizēta atbilstošā materiālā - uz plaknes, telpiski vai plastiski, izmantojot visas mūsdienās pieejamās tehnoloģijas un medijus. Viņam piemīt spēja jutīgi pārvaldīt lokālās vides simboliskos elementus un tos meistarīgi interpretēt savos darbos, kā arī drosme atklāti ironizēt par aktualitātēm sabiedrībā.
Mākslinieka darbības joma ir glezniecība, grafika, videoinstalācijas, instalācijas, objekti, tēlniecība, zīmējums, grāmatu ilustrēšana, izstāžu iekārtošana un reklāmas dizains.
Venēcijas biennāles 54.Starptautiskā mākslas izstāde norisināsies no 4.jūnija līdz 27.novembrim.
Latvijas ekspozīcija atrodas Cannaregio 4118, Palazzo Albrizzi, Venēcijā, Itālijā.
LETA
