Brūk Latvijas dabas brīnums - Baltā kāpa. FOTO
Viens no Latvijas dabas skaistākajiem un tūristu iemīļotākajiem objektiem – Baltā kāpa Vidzemes jūrmalā apdraud dzīvību. Ne pašvaldība, ne vides speciālisti iesaka uz Balto kāpu nedoties.
18 metru augstā Baltā kāpa Saulkrastu novadā pie Inčupes ietekas Rīgas jūras līcī atrodas gleznainā vietā. No tās paveras skaistākā ainava Vidzemes jūrmalas piekrastē. Smilšakmens iezis, uz kura atrodas kāpa, ir izveidojies pirms 405 – 350 miljoniem gadu. Tomēr Baltā kāpa joprojām ir mainīgs dabas piemineklis, jo to ietekmē Inčupe. Upes līkumošanas trajektorija mainās katru pavasari un tā ar katru gadu pietuvojas aizvien tuvāk kāpai, to noārdot.
Baltā kāpa – bīstami dzīvībai!
Tādējādi pēc dažiem gadiem varētu rasties situācija, ka mums būs jāatvadās no gleznainās kāpas, kuru it īpaši iecienījuši jaunie pāri, lai tur mītu laulības gredzenus. Bet jau tagad tur mīt gredzenus ir bīstami.
Baltajā kāpā izveidojies bīstams nogruvums, un skatu platformas malējie balsti atrodas tikai pusmetra attālumā no kraujas.
Tomēr tas ir tikai pagaidu risinājums. Tuvāko gadu laikā būs nepieciešamas veikt vērienīgākus darbus. Kādi tie būs, speciālistu domas dalās.
Jāmaina Inčupes tecējums
Vides eksperti apsver iespēju mainīt gar kāpu plūstošās Inčupes gultni, to pabīdot tālāk no kāpas. Savukārt Saulkrastu pašvaldība domā upītē pie Inčupes dzīt koku pāļus un uz tiem izveidot pastaigu laipu, kuras galvenais uzdevums būtu kāpu pasargāt no upes uzbrukuma.
Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists Normunds Dzenis „Rīgas Apriņķa Avīzei” norādījis, ka Baltā kāpa mainās dabisku procesu rezultātā, tomēr to ietekmē arī tūristu izmīdītā zemsedze. Lielākā vaininiece kāpas sarukšanā ir tai gar pakāji plūstošā Inčupe, kā arī palu un jūras ūdeņu ietekme, kas apskalo kāpu. Pirms gadsimtiem kāpa kalpojusi kā orientieris buriniekiem, taču tā ar katru gadu samazinās – pēc laika kāpa būs vēl vairāk atsegusies un krauja kļūs stāvāka.
Inčupe ir neskaitāmas reizes mainījusi vietu, kuru pavasara ūdeņu laikā izvēlējusies par savu ieteku jūrā. Šobrīd tā met plašu loku gar kāpas balto stāvo krastu, citkārt loks bijis ievērojami šaurāks.
Dabas aizsardzības eksperti, ka, iespējams, ievirzot Inčupes tecējumu vecajās sliedēs, kāpas ilgmūžība vairs netiktu apdraudēta.
„Vispareizāk būtu mainīt upes ieteku jūrā, lai tā neiet gar pašu kāpu. Kā stāstījuši vietējie iedzīvotāji, upes līkumošanas trajektorija mainās katru pavasari, taču savulaik upe jūrā ietecējusi aptuveni 150 metru uz dienvidiem no vietas, kur atrodas ieteka pašlaik,” norāda Dzenis.
Savukārt Saulkrastu vicemērs Normunds Līcis saka, ka daudzkārt jau diskutēts par Inčupes gultnes mainīšanu un kāpas stiprināšanu. „Kāpas vērtība ir tieši tās mainība,” saka Līcis. Inčupes tecējums gar kāpu nav atraujams no kāpas ainavas, uzskata viņš: „Nevaram kāpu noklāt ar stiprinājumiem vai to betonēt, tad tā vairs nebūs tik īpaša kā dabas objekts.”
Saulkrastu pašvaldība piedalījusies projektā, lai veiktu izpēti un projektēšanu Baltās kāpas glābšanai, taču projektā naudu iegūt nav izdevies, un šogad Saulkrastu budžetā nav līdzekļu, ko atvēlēt kāpas problēmai. Tomēr, kā prognozē Līcis, nākamajā gadā nauda būs. 2012. gada janvārī iecerēts sākt izpēti un projektēšanu, lai kāpas daļā gar upi izbūvētu koka pāļu sistēmu, uz kuriem balstītos pastaigu laipa ar soliņiem. Šāda konstrukcija neļautu kāpai brukt no augšas, pasargātu no tiem atpūtniekiem, kas brucina kāpu, lēkājot pa to, kā arī neļautu kāpu apskalot Inčupes ūdeņiem, raksta „Rīgas Apriņķa Avīze”.
Saulkrastu svētki 2010 - smilšu skulptūras pie Baltās kāpas:
