Vairāk nekā pusei ģimeņu pēdējā gada laikā pasliktinājusies labklājība

Arī 2010.gada pēdējā ceturksnī 52% mājsaimniecību norādīja, ka to labklājība pēdējā gada laikā ir pasliktinājusies.

Savukārt 2010.gada pirmajā ceturksnī uz labklājības pasliktināšanos norādīja pat 75% mājsaimniecību.

Biežāk uz labklājības pasliktināšanos norādījuši pilsētās dzīvojošie - 54%. Savukārt laukos dzīvojošie 45% gadījumu atzinuši, ka to materiālā situācija 12 mēnešu laikā ir pasliktinājusies.

Kā norāda statistiķi, iegūtie rezultāti liecina par nelielu situācijas stabilizāciju, jo negatīvo novērtējumu skaits sarūk, lai gan šogad tas vairs nenotika tik strauji.

Kā galvenie labklājības pasliktināšanās iemesli mājsaimniecībās tika nosaukti darba samaksas samazināšanās, pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās, darba zaudēšana, darba meklējumu pārtraukšana, jo zuda cerības to atrast, u.c. iemesli.

Ja iepriekšējā gada sākumā galvenais labklājības pasliktināšanās iemesls bija darba samaksas samazināšanās, tad, sākot ar 2010.gada trešo ceturksni, - pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās.

Joprojām lielas problēmas rada darba atrašana. Šā gada pirmajā ceturksnī tikai 11% no kopējā mājsaimniecību skaita, kurās dzīvojošie meklēja darbu, kāds no viņiem to bija atradis. Savukārt 9% no mājsaimniecībām, kurās kāds no tajās dzīvojošajiem nodarbojās ar savu uzņēmējdarbību, atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc viņu uzņēmumā ražotās produkcijas.

CSP aptauju veica ar Pasaules Bankas ekspertu atbalstu. Aptaujas laikā viena persona no mājsaimniecības sniedz informāciju par ekonomiskās situācijas izmaiņām visā mājsaimniecībā pēdējo 12 mēnešu laikā. 2011.gada pirmajā ceturksnī CSP informāciju ieguva no 3500 mājsaimniecībām, un iegūtie dati tika vispārināti uz visām privātajām mājsaimniecībām valstī.

LETA Nozare.lv