Tautas skaitīšanas rezultātus varētu viltot

Mežs uzskata, ja, piemēram, nelielā pašvaldībā, kurā skaitās 6000 iedzīvotāju, ir saskaitīti tikai 4500, tad pašvaldība gribētu, lai nepieskaitītos emigrantus kaut kā pieskaita, jo citādi var samazināties pašvaldības budžeta finansējums. Bet tādas ir faktiski visas Latvijas pašvaldības.

Demogrāfs norāda, ka ekonomiskās emigrācijas apjoms acīmredzot ir bijis vairākas reizes lielāks, nekā līdz šim bija domāts. Nekā citādi kā ar emigrāciju šie iedzīvotāju zudumi nav skaidrojami. Varētu būt daži tūkstoši vai pat daži desmiti tūkstoši, kas varētu būt mērķtiecīgi izvairījušies no tautas skaitīšanas.

Līdzīgi arī iepriekšējā tautas skaitīšanā pieskaitīja 45 000 cilvēku, kurus neizdevās satikt tautas skaitītājiem, ar domu, ka tie izgājuši uz neilgu brīdi. "Bet šīs "mirušās dvēseles" patiesībā jau tolaik bija uz ārzemēm izbraukušie. Jau toreiz oficiālajā statistikā iedzīvotāju skaits bija par lielu. Līdz šim bijām domājuši, ka ekonomisko emigrantu skaits ir ap 100 000 cilvēku, tagad diemžēl izrādās, ka emigrantu skaits ir 200 000, ja ne vēl vairāk," pieļauj Mežs.

Demogrāfs uzskata, ka pastāv bažas, ka, ņemot vērā, ka emigrējošo skaits var izrādīties trīs reizes lielāks, tautas skaitītājiem kāds varētu pārmest nekvalitatīvu skaitīšanas izpildi. "Baidoties no tā, tautas skaitītāji varētu būt tendēti neatsijāt tos, kas deklarējušies no ārzemēm, uzrādot, ka viņi joprojām dzīvo Latvijā," pieļauj Mežs.

Viņaprāt, nekas neliecina, ka tuvākajos gados emigrācija varētu strauji samazināties. "To ir skumji teikt, bet no aizbraucējiem vismaz puse nekad neatbrauks atpakaļ strādāt Latvijā. Viņi var atbraukt uz trim dienām paciemoties vai kā tūristi, vai vēlāk atgriezties te pavadīt pensijas gadus, bet strādāt Latvijā viņi neatgriezīsies. Ir ļoti naivi cerēt, ka jebkad izdosies piesaistīt lielāko daļu aizbraukušo atpakaļ," prognozē demogrāfs.

Pēc Meža domām, Latvijā neviens nerēķina, kāds ir ekonomiskais zaudējums Latvijai no tā, ka zaudēti strādājošie cilvēki. "Vismaz neesmu dzirdējis, ka kāds mēģinātu ar to nodarboties. Aizbrauc jau tiešām tikai darbspējīgie. Pensionāru skaits tikai pieaug, ir ļoti rets izņēmums, ka kāds aizbrauc no vecākās paaudzes," norāda eksperts.

No Latvijas aizbraukušie cilvēki ir reproduktīvajā vecumā. Viņiem ir jābūt bērniem, kas būtu Latvijas pilsoņi, bet viņu nebūs. Savukārt tad, kad Latvijas ekonomika sāks atlabt un bezdarbs noslīdēs uz dabisko minimumu, zem kura tas nekad nekrīt, Latvijas ekonomika izjutīs milzīgu nepieciešamību pēc darbaspēka, prognozē Mežs.

Jau treknajos gados mēs izjutām spiedienu no darba devējiem par to, ka ir ļoti grūti piesaistīt vajadzīgos darbiniekus, un sākās plaša viesstrādnieku piesaistīšana no trešajām valstīm, piemēram, Ukrainas. Tagad imigrācijas vilnis būs daudzkārt lielāks. Uzņēmumi būs bremzēti savā attīstībā, jo būs neiespējami atrast darbiniekus.

"Līdz ar to laika posmā starp 2015. un 2020.gadu tiks radikāli mainīta Latvijas imigrācijas politika. Man to negribētos piedzīvot, bet tas ir neizbēgami. Tiks diezgan plaši atvērtas durvis viesstrādniekiem, un tas būs faktiski vienīgais Latvijas attīstības risinājums," piebilst Mežs.