Pēdējā partija padzen revolucionāru Ansi Ataolu Bērziņu
Pēdējā partija izslēgusi no savām rindām vienu no tās dibinātājiem, 10. Saeimas vēlēšanu kampaņas Latgalē organizētāju, folkloras kapelas „Maskačkas spēlmaņi” vadītāju Ansi Ataolu Bērziņu, pazīstamu arī kā karstasinīgu mīlnieku un Saeimas logu sitēju.
Partijas priekšsēdētājs Gints Knoks aģentūrai LETA pastāstījis, ka „draudzīgi šķirties” no Bērziņa vajadzējis, jo pārāk atšķirīgi bijuši uzskati. Bērziņš partijas darbu uztvēris kā nebeidzamu ielu cīņu, tā līdz šim nav nesusi vēlamo rezultātu. Savukārt vairums biedru uzskata, ka partijai ir nepieciešama sava ideoloģija, un nosliecas uz citu metožu izmantošanu politiskajā cīņā.
„Šim cilvēkam nav pieņemamas liberālās vērtības, uz kurām balstās Pēdējā partija, viņam ir vajadzīga sava partija,” secina Knoks. Līdzīgu uzskatu LETA pauda arī partijas valdes locekle Zanda Slava. „Bērziņš pēc savas dabas ir agresīvs cilvēks un daudz ko gribēja darīt vardarbīgi. Mūsu partijai, kuras mērķis nav obligāti nokļūt pie varas, tas nebija pieņemams,” stāsta Slava.
Ansis Ataols Bērziņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka domāšanas un uzskatu atšķirības starp viņu un partijas vadību iezīmējušās jau priekšvēlēšanu laikā. „Partijas kodolu veido rietumnieciski snobiski ļaudis, kuriem patīk sanākt kopā, izdzert pa glāzei sarkanvīna un parunāties. Es esmu vairāk austrumeiropiski revolucionāri noskaņots, vairāk uz aktīvu un reizēm arī asu rīcību,” saka Bērziņš.
Kā piemēru viņš minēja pirms pēdējās Saeimas vēlēšanām notikušās LTV debates, kurās piedalīties tikušas aicinātas tikai pie varas esošās partijas. Lai neļautu šīm debatēm notikt, uz tām neuzaicinātās partijas deputātu kandidāts piedāvājis bloķēt Salu tiltu. Taču neviens cits no partijas biedriem šo ideju nav atbalstījis.
Bērziņš pieļauj, ka viņa partijas biedri vairāk ir orientēti uz procesu, viņš pats – uz rezultātu. „Žēl, ka nācies aiziet no partijas, jo ieguldīts liels darbs. Žēl arī, ka Pēdējā partija nekļuva par vienojošu vistautas pārmaiņu spēku, kaut potenciāls bija,” ar skumjām secina Bērziņš.
Ne tikai politikā, arī mīlas lietās Bērziņš ir revolucionāras darbības piekritējs. Kasjauns.lv jau rakstīja par viņa piedzīvojumiem pērn Latgalē nedēļu pirms vēlēšanām.
Viļānu novada Dekšāres pagastā Bērziņam izcēlās ass konflikts ar viņa izredzētās, astoņpadsmitgadīgās Māras tuviniekiem. Bērziņš grasījās vest meiteni uz balli Rudzātos, viņas tuvinieki nelaida Māru, izdzirdējis cīņas troksni, deputāta kandidāts ilgi nedomāja: „Izspēru durvīm pildiņu un iekāpu iekšā, lai palīdzētu.”
Vismaz tobrīd divu bērnu tēvs Bērziņš bija precējies, lai arī tikai juridiski — attiecības ar sievu bija izirušas jau pirms diviem gadiem. Māras māsas tuvinieki par Ataola izrādīto uzmanību nemaz nepriecājās. „Tas velkas visu šo gadu, mums jau ir bail no viņa, viņš paliek agresīvs,” toreiz stāstīja meitenes māsa Marika. Marika pati ir no folkloristiem, tāpēc Bērziņu zina no senākiem laikiem: „Viņš ir arī man uzbāzies, Rīgā mēģināja durvis uzlauzt.”
Toreiz Pēdējās partijas priekšsēdi Gintu Knoku it nemaz neuztrauca Bērziņa darbība, viņš to uztvēra ar humoru: „Meitene ir pilngadīga, viņi viens otru mīl. Viņš ir jau latgalietis, straujas dabas.”
Uzņemot Bērziņu partijas rindās, nebija arī nekāds noslēpums, ka viņš bija, ja ne pirmais, tad vismaz viens no pirmajiem, kas 2009. gada 13. janvārī ielidināja akmeņus Saeimas logos. Toreiz Pēdējās partijas vadība nesatraucās, vai ielu cīņas metodes atbilst liberālajām vērtībām. Jāpiebilst, ka Bērziņš ir sociāldemokrāta, dzejnieka un Korāna tulkotāja Ulda Bērziņa dēls.
