Bērnu pabalstiem tērējam 10 reižu mazāk naudas nekā pensijām
Patlaban Latvijā visa veida bērnu un vecāku pabalstiem tiek tērēts desmit reižu mazāk naudas nekā pensijām, intervijā laikraksta "Vesti" ekonomikas pielikumam "Delovije Vesti" norāda demogrāfs Ilmārs Mežs.
Viņš atzīst, ka, no vienas puses, mūsu pensiju sistēma ir pārāk liels slogs nabadzīgas valsts budžetam. Taču, no otras puses, pensionāri ir grūtā situācijā, jo lielākajā daļā gadījumu tiem nav iespēju piepelnīties.
Demogrāfs iesaka lūgt pensionāriem atlikt pensiju indeksāciju, kamēr netiek nodrošinātas elementāras lietas - bērnudārzi, brīvpusdienas skolās utt. "Situācija nav taisnīga - visiem sešiem pabalstiem mātēm un bērniem tiek tērēts desmit reižu mazāk līdzekļu nekā pensijām. Viens pret desmit - tā ir slimas, nabadzīgas, novecojošas sabiedrības proporcija, kas liek atlikt bērna piedzimšanu uz pieciem, desmit vai 20 gadiem," akcentē Mežs.
Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka arī pensionāriem jādzīvo cilvēcīgos apstākļos. "Tāpēc tas ir jautājums no sērijas - kuru pirkstu labāk nogriezt? Patlaban mēs griežam nost pirkstu, kuru sauc "bērni un nākotnes attīstība"."
Patlaban Latvijā bērnu un ģimenes atbalstam tiek tērēts 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Eiropas attīstītajās valstīs tie ir 2%-3% no IKP. Turklāt pat tā nauda, ko Latvijā atvēl šiem mērķiem, netiek tērēta labākajā veidā. Kā piemēru Mežs min ideju atvēlēt pāris miljonus latu auglības problēmu novēršanai, kas ļautu katru gadu 500 ģimenēm dzemdēt 500 jaunus Latvijas pilsoņus.
"Kāpēc AIDS un tuberkulozes ārstēšanai Latvija pērk tik dārgus medikamentus, kurus var atļauties tikai tik bagāta valsts kā Šveice, bet nevar atrast naudu neauglības ārstēšanai? Veselības ministrijai būtu par to jāpadomā," uzsver speciālists.
