87% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neatbalsta ierosinājumu likvidēt budžeta vietas augstskolās
Absolūtais vairākums jeb 87% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā 18 līdz 55 gadiem neatbalsta Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) ierosinājumu likvidēt budžeta vietas augstskolās, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" veiktā pētījuma rezultāti.
15% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju drīzāk neatbalsta, savukārt 72% iedzīvotāju noteikti neatbalsta vispārēju maksas izglītības ieviešanu augstskolās, sākot ar 2013.gadu.
Tikai desmitā daļa jeb 9% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atbalsta atteikšanos no budžeta finansētajām vietām augstskolā - 3% iedzīvotāju noteikti atbalsta un 6% iedzīvotāju drīzāk atbalsta pāreju tikai uz maksas augstāko izglītību. 4% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Aptauju "TNS Latvia" veica sadarbībā ar telekompāniju LNT, laikā no 5. līdz 7.jūlijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 750 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.
Kā ziņots, SAK rosinās atteikties no budžeta vietām augstākajā izglītībā un pāriet uz ilgtermiņa mērķētu kreditēšanas modeli.
Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis skaidroja, ka jaunajā finansēšanas modelī potenciālais students izvēlēsies augstskolu, kura ir gatava viņu pieņemt par noteiktu studiju maksu. Valsts kase pārdos ilgtermiņa valsts parādzīmi par summu, kas atbilst augstskolas studiju maksai, saņemto naudu pārskaitot izvēlētajai augstskolai.
"Kamēr students mācās, kredīta pamatsumma un procenti netiek atmaksāti, kas nozīmē, ka studentam mācības ir par brīvu, viņš kredītu sāk atmaksāt pēc augstskolas absolvēšanas, ja viņam ir darbs un viņš gūst pietiekamus ienākumus. Darbiniekam aizejot pensijā, neatmaksātā kredīta pamatsumma un procenti tiek automātiski piedoti," skaidroja Dombrovskis.
Kā galvenās priekšrocības ekonomists minēja to, ka šis finansēšanas modelis uzlabos studentiem motivāciju mācīties, studijas būs pieejamas praktiski visiem jauniešiem, kuri to vēlēsies, neskatoties uz viņu ģimenes sociālajiem apstākļiem. Dombrovskis informēja, ka šāda finansēšanas sistēma kopš 1989.gada darbojas Austrālijā, kur 12 gadu laikā studentu skaits ir palielinājies par 49%. Līdzīgas augstākās izglītības finansējuma sistēmas ir ieviestas Jaunzēlandē, Dienvidāfrikā, Lielbritānijā.
SAK priekšsēdētājs Roberts Ķīlis norādīja, ka šī finansēšanas modeļa ieviešanai sākotnēji būs nepieciešami 400 miljoni latu. Viņš uzskata, ka uz šo finansēšanas modeli būtu jāpāriet jau no 2013.gada 1.septembra, bet vēlākais - no 2015.gada 1.janvāra.
LETA
