Kas jāzina par 23. jūlija tautas nobalsošanu
Vēlēšanu iecirkņi sestdien, 23. jūlijā strādā no pulksten 7.00 līdz 22.00 un pilngadīgie Latvijas pilsoņi savu viedokli par 10. Saeimas atlaišanu, uzrādot pasi, var izteikt jebkurā no tiem.
Kur var balsot?
Balsot var pēc izvēles jebkurā no 950 vēlēšanu iecirkņiem Latvijā vai 78 ārvalstīs, vēlētāju reģistrs netiks lietots. Bez Latvijas vēlēšanu iecirkņi ir izveidoti arī 40 ārvalstīs un arī tur tie darbojas arī no pulksten 7.00 līdz 22.00 (pēc vietējā laikā).
Tuvākā vēlēšanu iecirkņa atrašanās vietu un adresi var uzzināt gan internetā: www.cvk.lv, gan pa informatīvo tālruni 67049999.
Balsstiesīgie vēlētāji varēja pieteikt arī balsošanu mājās, slimnīcā vai aprūpes namā, ja viņi saviem spēkiem nevar tikt līdz vēlēšanu iecirknim. Pieteikt balsošanu mājās vai veselības aprūpes iestādē tuvākajā vēlēšanu iecirknī gan varēja tikai līdz 23. jūlijam. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi varēja arī pieteikties balsošanai pa pastu. Tagad šī pieteikšanās jau ir beigusies, un šādu vēlmi ir izteikuši 232 Latvijas pilsoņi.
Balsošana tiks organizēta arī vēlētājiem ieslodzījuma vietās.
Neaizmirstiet pasi!
Lai nodrošinātu, ka katram vēlētājam ir tikai viena balss, vēlētāja pasē izdara atzīmi par dalību tautas nobalsošanā. Tāpēc pirms došanās uz vēlēšanu iecirkni līdzi jāņem pase un jāpārliecinās, vai tai nav beidzies derīguma termiņš. Ja šis termiņš ir beidzies, tad, diemžēl, nobalsošanā nevarēs piedalīties.
Pēc atzīmes pasē vēlētājs saņems nobalsošanas zīmi, kura apzīmogota ar vēlēšanu iecirkņa zīmogu. Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām, nobalsošanas zīme būs bez konverta, jo tautas nobalsošanās un referendumos konvertus neizmanto.
Kā jāaizpilda tautas nobalsošanas zīme?
Tautas nobalsošanā vēlētājiem jāatbild uz jautājumu „Vai Jūs esat par 10. Saeimas atlaišanu?”. Iespējamie atbilžu varianti tautas nobalsošanas zīmē būs „par” vai „pret”. Ja jūs esat par Saeimas atlaišanu, jums jāatzīmē atzīme „par”, ja pret – tad „pret”.
Vēlēšanu zīme, kurā būs atzīmētas abas atbildes vai neviena, tiks uzskatīta par nederīgu. Tomēr šādas nederīgas zīmes ietekmēs tautas nobalsošanas rezultātu, jo faktiski par nederīgu atzītā zīme „nobalsos” pret Saeimas atlaišanu.
Tā kā Saeima tiek atlaista gadījumā, ja puse nobalsošanā piedalījušos pilsoņus to atbalsta, tad tie, kas nobalsošanas zīmi būs nepareizi sasvītrojuši, tiks pieskaitīti tiem, kas neatbalsta Saeimas atlaišanu.
Kā noteiks nobalsošanas rezultātu?
Atbilstoši Satversmei 10.Saeima būs atlaista, ja tautas nobalsošanā par Saeimas atlaišanu nobalsos vairāk nekā puse no tiem vēlētājiem, kuri piedalīsies tautas nobalsošanā. Balsojumā par Saeimas atlaišanu nav nepieciešams kvorums. Tātad būtībā, nobalsošanā piedalās tikai trīs cilvēki un divi no viņiem ir par Saeimas atlaišanu, tad Latvijas parlaments ir atlaists.
Kas notiks pēc tam?
Ja vairākums vēlētāju atbalstīs Saeimas atlaišanu, tad jaunās Saeimas vēlēšanām pēc likuma jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas. Tā kā oficiālos tautas nobalsošanas rezultātus paziņos 26. jūlijā, tad arī paredzams, ka šai pašā datumā varētu paziņot jauno vēlēšanu datumu, kas visticamāk būs 17. septembris.
Ja vēlētāji referendumā nobalsos par 10. Saeimas atlaišanu, deputātu kandidātu saraksti 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanām būs jāiesniedz no 29. jūlija līdz 18. augustam.
Kad un kā paziņos tautas nobalsošanas rezultātus?
Ziņas par vēlētāju līdzdalību Centrālā Vēlēšanu komisija (CVK) apkopos 23. jūlijā pulksten 8.00, 12.00, 16.00, 20.00 un 22.00. Šīs ziņas publicēs arī Kasjauns.lv. Statistika un oficiālās ziņas tiks publicētas arī CVK mājas lapā: www.cvk.lv.
Kopējais tautas nobalsošanā piedalījušos vēlētāju skaits būs zināms jau apmēram stundu pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas – ap pulksten 23.00.
Pirmie provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti no mazākajiem vēlēšanu iecirkņiem gaidāmi, sākot no pulksten 23.30, bet balsu skaitīšanu Latvijā plānots pabeigt 24. jūlijā līdz pulksten 5.00. Oficiālos referenduma rezultātus par 10. Saeimas atlaišanu CVK plāno pasludināt 26. jūlijā.
Referenduma norisi un balsu skaitīšanu nodrošinās aptuveni 10 000 vēlēšanu iecirkņu darbinieki. Katrā vēlēšanu iecirknī strādās vismaz septiņi vēlēšanu komisijas darbinieki.
Atšķirībā no parlamenta vēlēšanām, referendumu norisi uzrauga daudz mazāk novērotāju. Šobrīd Latvijā pieteikušies 65 novērotāji, bet no ārvalstīm akreditēti 16 novērotāji.
