Latvijā tiešām iznīkst kapusvētku tradīcija?
Latvijai raksturīgā kapu svētku tradīcija var iznīkt. Kapusvētkus galvenokārt apmeklē tikai vecākā gadagājuma ļaudis, bet jaunieši tos ignorē. Savukārt kapusvētku rīkotājiem trūkst naudas to rīkošanai.
Latvijas kapu kultūra ir unikāla ar savām kapusvētku tradīcijām, kas citur pasaulē nav tik izteiktas vai vispār ir nesaprotamas.
Kapusvētki kopš 19. gadsimta ir neatņemama latviešu dzimtu un dažādu godu sastāvdaļa. Tā kā kapusvētkus svin jūlijā un augustā, tad lielākajās kapsētās šie svētki tie pieskaņoti novada vai pilsētas svētku programmai. Savukārt laukos, mazākos pagastos kapusvētki ir ne tikai aizgājušo tuvinieku piemiņas pasākums, bet arī novadnieku saiets, kurā reizi gadā pulcējas radi, draugi un kaimiņi.
Tomēr nu kapusvētku tradīcija, ko piekopj luterāņu un katoļu draudzes, ir apdraudētas, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”. Galvenie iemesli tam ir:
* krīzes dēļ pašvaldībām trūkst naudas, lai atbalstītu draudzes finansiāli kapusvētku rīkošanā;
* mainoties paaudzēm un jaunākiem ļaudīm aizbraucot peļņā uz ārzemēm, transformējas arī izpratne par kapusvētkiem.
Krimuldas draudzes mācītāja palīdze Inese Ādamsone rosina padomāt par kādu tendenci, kas, iespējams, kļūs aktuāla. „Zinām, ka uz kapiem brauc vecāki cilvēki – 50 – 60 gadu veci. Vai stafete tiek nodota nākamajai paaudzei? Vai tie, kas tagad dzīvo, piemēram, Anglijā, atbrauks, lai sakoptu tuvinieku kapavietas? Varbūt kapusvētki vairs nebūs vajadzīgi?” viņa jautā.
Savukārt luterāņu mācītājs Gundars Ceipe ir pretējās domās. Viņš Kasjauns.lv teica: „Es iepazinos ar Ādamsones teikto un varu viennozīmīgi teikt – nē, kapusvētki neiznīks! Šogad biju vairākos kapusvētkos un cilvēki nāk. Biju Latgalē – „reālā čuhņā”, kur nav neviena iedzīvotāja, bet kapi ir apkopti un cilvēku uz kapusvētkiem bija daudz. Kapusvētkus nekas neapdraud! Tas nav tikai tusiņš, nāk arī uzklausīt Dieva Vārdu. Un nav jau tā, ka Dieva Vārdu nāk klausīties tikai vecas tantes, arī jauni cilvēki nāk. Vēl jāpiebilst, ka tie vecākie cilvēki, par kuriem runā Ādamsone, ir „kolhoza paaudze”, kurai ar reliģiju bija uz jūs.”
