Lietuviešu profesors: Lietuva provocē etnisko nemieru izcelšanos Latvijā
Lietuvas oficiālā mazākumtautību politika Latvijā un Igaunijā var izprovocēt etniskos nemierus un sabojāt Baltijas valstu draudzīgās attiecības, uzskata Kauņas Vītauta Dižā universitātes profesors Alvīds Butkus.
Lietuvas Kultūras ministrijas izstrādātais jaunais Mazākumtautību likumprojekts var aptumšot Lietuvas un Latvijas attiecības. Šis likums plāno Lietuvā ieviest divvalodīgas ielu nosaukumu plāksnītes cittautiešu blīvi apdzīvotajos rajonos un vienai no slāvu valodām pat piešķirt reģionālās valodas statusu. Likumprojekts izstrādāts lielā mērā piekāpjoties poļu minoritātes spiedienam.
„Daži lietuviešu politiķi, šķiet, joprojām sapņo, ka dzīvo multinacionālās 16. gadsimta Lietuvas Dižkunigaitijas teritorijā. Tomēr tas, kas ir piemērots lielām valstīm, ne vienmēr ir piemērots arī mazām. Nav jau grūti, piemēram, Polijai liberalizēt mazākumtautību likumu, kad tās mazākumtautības šobrīd veido tikai ap 3% valsts iedzīvotāju, un tās pašas izvietotas nevis ap galvaspilsētu, bet valsts nomalēs. Lietuvā mazākumtautības ir 16%, Latvijā – 41%, Igaunijā – 32% iedzīvotāju. Neraugoties uz to, tieši Latvijas un Igaunijas mazākumtautību politika ir atzīta par paraugu Eiropas Savienībā,” savā raksta, kas publicēts „Latvijas Avīzē, spriež profesors.
Viņaprāt, Lietuva izturas nesolidāri, sagatavojot superliberālu mazākumtautību likumu, pilnībā neņemot vērā Latvijā spēkā esošo. „Tādējādi tā provocē arī Latvijas slāvvalodīgos sekot Lietuvas slāvu radikāļu piemēram. Ar šādu likumu Lietuva var atjaunot etniskos nemierus Latvijā un Igaunijā un sajaukt etnisko situāciju visā Baltijas reģionā. Turklāt līdz ar to tiks dota iespēja Kremlim atkal mest Latvijai un Igaunijai acīs Lietuvas piemēru. Atcerēsimies nesolidāro Lietuvas pilsonības likumu un kā to izmantojusi Maskava, rīdot Lietuvu pret citām Baltijas valstīm,” atgādina Butkus.
„Lietuvas ierēdņu izdabāšana un piekāpšanās dažiem mazākumtautību radikāļiem, kā arī pastāvīga beznosacījumu padošanās Polijas ierēdņu spiedienam un bezprecedenta līšanai Lietuvas iekšlietās nedara godu Lietuvas valdības pārstāvjiem un neatbilst viņus izvēlējušo Lietuvas pilsoņu gaidītajam. (..)
Ja Lietuvas politiķi tiešām tiecas ciešāk sadarboties ar brālīgo Latviju, viņiem iekšpolitikas jautājumi un likumu bāze būtu vairāk jāsaskaņo ar Latvijā un Igaunijā esošajām, jo vairāk tādēļ, ka tagadējās valstis ir līdzīga izmēra un no 20. gadsimta. tās vieno arī līdzīga vēsturiskā pagātne. Lietuvas politiķiem joprojām raksturīga vietēja domāšana, bet poļu vēlēšanu kampaņai – vēl arī noziedzīga vietēja ksenofobija. Trūkst domāšanas Baltijas reģiona mērogā.
Es novēlētu Lietuvas valdības pārstāvjiem pamācīties no brāļiem latviešiem valstisko cieņu, vairs nekāpt uz sapuvušā pagātnes grābekļa un nedestabilizēt visu reģionu ar provokatīviem likumiem,” secina profesors.
